Vairākkārtēji temperatūras rekordi un ekstremāli laikapstākļi darīja redzamākus globālās sasilšanas sekas. Desmitgades ietvaros CO2 koncentrācija atmosfērā pieauga no 390 līdz 410 miljonajām daļām. Pateicoties protestiem, sabiedrības iniciatīvām un likumdošanai, kas guva plašu plašsaziņas līdzekļu uzmanību, aktuāla kļuva cīņa pret vides piesārņojumu un klimata pārmaiņām — tika pieņemts Parīzes nolīgums un Grēta Tūnberja veicināja starptautiskas skolu sebošanas kustības izveidošanos. Notika tādas ievērojamas dabas katastrofas kā 2010. gada Haiti zemestrīce, 2011. gada Japānas zemestrīce, 2015. gada Nepālas zemestrīce, 2018. gada Sulavesi zemestrīce, viesuļvētra Sendija, Haijans u.c.
2010. gada 14. janvārī sabiedrībai kļuva zināma notikusī VID datu noplūde, kuras ietvaros hakeris "Neo" publiskoja valsts uzņēmumu algu sarakstus. Notikušā rezultātā 2010. gada 13. maijā Saeima atbalstīja priekšlikumu katru mēnesi internetā publicēt valsts amatpersonu atalgojumu ar vārdu.
Aizdomās par oligarhijas ietekmi Saeimā un tiesiskuma ievērošanu 2011. gada 28. maijā Valsts prezidents Valdis Zatlers ierosināja referendumu par Saeimas atlaišanu. 2011. gada 8. jūnijā notika tautas manifestācija "oligarhu kapusvētki". 2011. gada 23. jūlijā notikušajā referendumā 94,3% balsotāju atbalstīja 10. Saeimas atlaišanu. Sekojošajās 11. Saeimas vēlēšanās debitēja Zatlera Reformu partija, kas guva 20,82% vēlētāju atbalsta. Partijas Saeimas frakcija uzreiz pēc vēlēšanām sašķēlās. Vēlēšanās pirmo reizi uzvarēja partiju apvienība Saskaņas centrs, kas nespēdama izveidot koalīciju, palika opozīcijā visu desmitgadi. Vēlēšanās nekandidēja LPP/LC un Tautas partija, kuras nonāca parādsaistībās nespēdamas atmaksāt soda naudu par priekšvēlēšanu aģitācijas aizlieguma pārkāpumiem. No Saeimas tika atlaisti 2 no t.s. oligarhiem — Andris Šķēle un Aivars Lembergs.
Zaudējis Saeimas deputātu atbalstu pēc referenduma par tās atlaišanu ierosināšanas, Zatleru pēc balsojuma 2011. gada 2. jūnijā Valsts Prezidenta amatā baņķieris Andris Bērziņš nomainīja 2011. gada 8. jūlijā. Ievēlēts 66 gadu vecumā, viņš kļuva par vecāko Latvijas prezidentu.
2011. gada 1. decembrī tika atcelta nāvessodu izpilde.
2013. gadā Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits izveidoja Satversmes preambulas projektu, kurā uzsvēra domātājas Zentas Mauriņas ideju, ka latviešu identitātei ir divas saknes — latviešu tautas dzīvesziņa un kristīgās vērtības. Priekšlikums izpelnījās kritiku par sabiedrības šķelšanu pēc etniskās piederības un neatbilstību sekulārisma principam. Pēc debatēm 2014. gada 19. jūnijā Saeima likumprojektu apstiprināja.[5]
2013. gada 20. decembrī iekšējo nesaskaņu dēļ ar KNAB vadītāju Jaroslavu Streļčenoku no amata vairākkārt tiek atstādināta[6] un tajā no jauna atjaunota[7] KNAB darbiniece Juta Strīķe. Viņa turpināja strādāt KNAB līdz 2016. gadam. 2017. gadā Strīķe pievienojās un 13. Saeimas vēlēšanās tika ievēlēta Jaunās konservatīvās partijas saraksta, kas par vienu no savām prioritātēm uzstādīja korupcijas apkarošanu.
2013. gada 27. novembrī premjers Valdis Dombrovskis, uzņemoties politisko atbildību par Zolitūdes traģēdiju, paziņo par demisiju. 2014. gada 22. janvārī viņu amatā nomainīja Laimdota Straujuma, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā.
2014. gada 17. aprīlī ekspluatācijā pieņemta VID jaunā ēka Talejas ielā.[8]
12. Saeimas vēlēšanas 2014. gada 4. oktobrī pavadīja skandāls par balsu pirkšanu Viļānu novadā par labu Dzintaram Zaķim.[9] Tā rezultātā viņš atkāpās no "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītāja amata,[10] bet vēlāk no partijas izstājās. Savukārt no "Vienotības" saraksta visbiežāk svītrotā kandidāte — Solvita Āboltiņa netika ievēlēta, taču viņa ieguva vietu Saeimā pēc vēlēšanās augstāku vietu ieguvušā partijas biedra Jāņa Junkura atteikšanās no deputāta mandāta pirmajā Saeimas darbības dienā.
2015. gada pirmajā pusgadā Latvija bija Eiropas Savienības prezidējošā valsts.
Pēc tam, kad Andris Bērziņš pats izvēlējās nekandidēt uz nākamo termiņu, 2015. gada 3. jūnijā Saeima par Valsts prezidentu ievēlēja Raimondu Vējoni. Prezidenta pirmie vārdi pēc ievēlēšanas: "Laikam no sākuma jāierauj," kļuva par mēmi.[11]
2015. gada 4. augustā pie MK piketēja ~300 cilvēki pret valdības lēmumu par 250 bēgļu uzņemšanu.[12]
Plašu ažiotāžu izpelnījās Solvitas Āboltiņas ūjināšana, reaģējot uz Latvijas Pensionāru federācijas rīkoto piketu 2015. gada 19. augustā.[13] Kad Laimdota Straujuma zaudēja savas partijas politisko atbalstu,[14][15] 2015. gada decembrī Āboltiņa neveiksmīgi mēģināja kļūt par Ministru Prezidenti.[16] Viņas rīcība mazināja partijas "Vienotība" reitingus, tāpēc 2016. gadā Āboltiņa nepretendēja uz partijas valdes priekšsēdētāja amatu,[17] bet 2017. gadā viņu no partijas izslēdza[18] un Āboltiņa nolika Saeimas deputāta mandātu.
2015. gada 4. novembrī Ministru Prezidente Laimdota Straujuma pieprasa Satiksmes ministra Anrija Matīsa demisiju novilcināto darbību airBaltic finansējuma piesaistes procesā dēļ.[19]
2015. gada 30. novembrī Saeima pieņēma 2016. gada budžetu, kā arī vidēja termiņa budžeta ietvaru līdz 2018. gadam, kas paredzēja audzēt aizsardzības izdevumus 2016. gadā par 40% un pakāpenisku to pieaugumu līdz 2% no IKP 2018. gadā.[20][21] Šo lēmumu ietekmēja Krievijas agresija Ukrainā (Donbasa karš un Krimas krīze), kā arī Eiropas migrantu krīze.
2015. gada 7. decembrī Ministru Prezidente Laimdota Straujuma paziņoja par valdības demisiju.[22]
2016. gadā Latvija parakstīja Stambulas konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu.
2016. gada 10. jūnijā, atzīstoties melos par medicīnisku manipulāciju veikšanu ārpusrindas kārtībā, demisionē veselības ministrs Guntis Belēvičs.
2017. gada 10. jūnijā Krievijas agresijas atturēšanas un aizsardzības nolūkos Latvijā ieradās pirmā jaunizveidotā NATO bataljona Baltijā karavīru grupa.[23]
2017. gada 15. jūnijā cirka izrādēs aizliedza izmantot savvaļas dzīvniekus.
Kopš 2018. gada Latvijas aizsardzības budžets ir vismaz 2% no IKP, kas ir saskaņā ar NATO rekomendācijām.[24]
2018. gada 15. martā pēc Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas rekomendācijas Saeima noraidīja 10 139 Latvijas pilsoņu parakstītu iniciatīvu par partnerattiecību jeb t.s. "Kopdzīves likuma" pieņemšanu, kas ļautu nelaulātiem partneriem deklarēt savas attiecības, lai iegūtu juridisko aizsardzību noteiktās dzīves situācijās. Līdzīgas iniciatīvas Saeima un tās komisijas noraidīja arī 2015. un 2019. gadā.
13. Saeimā ievēlētās partijas vienojās par koalīcijas un valdības izveidi pēc 109 dienas ilgām 4 sarunu kārtām un 3 Prezidenta nominētiem premjera amata kandidātiem. Kariņa Ministru kabinets, kuru veido 5 partijas, sāk darboties 2019. gada 23. janvārī.[25] Ieilgušo sarunu dēļ valsts budžets 2019. gadam tika pieņemts tikai 2019. gada 3. aprīlī.
2018. gada 20. decembrī tika publicēti "Čekas maisi".
2019. gada 30. janvārī KNAB veica kratīšanu Rīgas mēraNila Ušakova birojā un mājās, tad 2019. gada 5. aprīlī VARAM ministrs Juris Pūce par likumpārkāpumiem Rīgas domē un pašvaldībai piederošajos uzņēmumos no amata viņu atstādināja, pēc tam Ušakovu ievēlēja par Eiropas Parlamenta deputātu no Saskaņas saraksta. Par Rīgas mēru īslaicīgi kļuva Dainis Turlais, pēc tam līdz ārkārtas vēlēšanām Oļegs Burovs. "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai" zaudēja līderpozīcijas Rīgas domē.
2019. gada 29. maijā Saeima par Valsts prezidentu ievēlēja Egilu Levitu.
Pēc 2008. gada finanšu krīzes pasliktinoties aviosabiedrības airBaltic darbības rādītājiem, 2011. gada 3. oktobrī tika panākta vienošanās par valstij neizdevīgā airBaltic akcionāru līguma izbeigšanu un parakstīta vienošanās par nosacījumiem kompānijas pamatkapitāla palielināšanai, ieguldot lidsabiedrībā 153 mlj. eiro. No airBaltic valdes priekšsēdētāja amata tika atstādināts Bertolts Fliks. Pēc Latvijas Krājbankas bankrota Latvijas valsts iegādājās AS "Latvijas Krājbanka" ieķīlātās kapitāldaļas.
Konstatējot naudas līdzekļu iztrūkumu, 2011. gada 21. novembrī FKTK apturēja Latvijas Krājbankas darbību, kam 2011. gada 28. novembrī sekoja FKTK vadītājas Irēnas Krūmanes atkāpšanās no amata.
2011. gada 11. decembrī baumu par "Swedbank" krahu un panikas iespaidā no bankomātiem tika izņemti 35 mlj. latu.
Pirms termiņa veicot aizdevuma atmaksu, 2011. gada 21. decembrī Starptautiskais Valūtas fonds lēma par aizdevuma programmas slēgšanu Latvijai. Programmas ietvaros Latvija kopumā izmantoja 4,4 miljardus eiro no SVF, Eiropas Komisijas un Pasaules Bankas aizdevumiem.[31]
2013. gada 4. novembrī Liepājas Metalurgs iesniedza maksātnespējas pieteikumu. Pēc pārdošanas uzņēmums īslaicīgi atsāka darbu, taču 2016. gadā maksātnespēja tika pasludināta atkārtoti, bet 2018. — 2019. gadā tika pārdota tam piederošā manta.
Pārbūvējot 35 km Latvijas PSR laikos plānotās maģistrāles Rīga — Maskava uzbēruma un uzceļot 23 km jauna ceļa, 2013. gada 7. novembrī tika atklāts reģionālais autoceļš P80 (Tīnūži — Koknese). Četru gadu laikā realizētā projekta kopējās izmaksas bija 66 mlj. latu, no kuriem 85% finansēja Eiropas Savienības Kohēzijas fonds.[33] Tas kļuva par garāko jaunbūvēto autoceļu kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Turpmāk P80 pieredzēja neproporcionāli augstu ceļu satiksmes negadījumu īpatsvaru.[34]
2014. gadā zemnieku kooperatīvs "Latraps" no bankrota izglāba piensaimnieku kooperatīviem piederošo rūpnīcu "Latvijas piens".
2014. gada 18. decembrī pabeidza otrā sliežu ceļa izbūvi un dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukciju posmā Skrīveri — Krustpils.[35]
Ģeopolitiskās situācijas dēļ 2015. gadā samazinājās pārvadātie kravu apjomi Latvijas dzelzceļos un ostās.[36] VAS "Latvijas dzelzceļš" apgrozījums samazinājās no 224,85 mlj. 2014. gadā līdz 183,28 mlj. 2019. gadā. Tādēļ eventuāli tika pārtraukti vairāki projekti, t.sk. dzelzceļu elektrifikācijas projekts, kā arī atlaisti vairāki tūkstoši darbinieku.
2015. gadā pabeigta lidostas "Rīga" termināļa paplašināšana pasažieriem, kuri ceļo ārpus Šengenas zonas.
2015. gada otrajā pusē notika plašas diskusijas par finanšu investora piesaisti airBaltic, lai lidsabiedrība varētu iegādāties jaunas lidmašīnas. Novembrī Latvijas valdība pieņēma lēmumu iegādāties Montāgam-Girmesam piederošos 20% uzņēmuma akciju par 52 mlj. eiro, kā arī veikt 80 mlj. eiro ieguldījumu.[38]
OECD ziņojuma, kurā kritizēta banku uzraudzība Latvijā, un Ekonomikas policijas kratīšanas Trasta komercbankā dēļ 2016. gada 26. janvārī no amata atkāpās FKTK vadītājs Kristaps Zakulis.[39] 2016. gada 4. martā tiek uzsākta Trasta komercbankas likvidācija.[40]
2016. gada 8. martā tika atklāts modernizētais Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalns.
2017. gada 3. aprīlī brīvajam tirgum tika atvērts dabasgāzes piegādes tirgus Latvijā, "Latvijas gāzei" zaudējot savu monopolu.[41]
2017. gada jūnijā darbību pārtrauc lielveikalu ķēde "Prisma".[42]
Ar nokavēšanos 2017. gada beigās tika atklāta rekonstruētā Krišjāņa Barona iela, kas izpelnījās plašu kritiku par veiktā darba kvalitāti. 2019. gadā Rīgas Domei pietrūka naudas līdzekļu puķu podu laistīšanai ielā, tāpēc tos novāca. Turklāt Rīgas domes plāns dažus gadus pēc rekonstrukcijas slēgt auto satiksmi ielā liecināja par tās neilgtspējīgo un haotisko plānošanu, jo rekonstrukcijas ietvaros iela bija jāpiemēro arī auto.[43][44][45]
2017. gada 12. decembrī "Norvik Banka" iesniedza šķīrējtiesas prasību ICSID pret Latviju ar nolūku piedzīt 200 mlj. eiro, apsūdzībā par korupciju. 2018. gada 16. februārī KNAB veica kratīšanu Ilmāra Rimšēvica darbavietā un privātīpašumā. 2018. gada 18. februārī viņš un uzņēmējs Māris Martinsons tika aizturēts. 2018. gada 19. februārī izskanēja ziņas, ka finanšu skandāls varētu būt saistīts ar 2010. gada atpūtas braucienu Kamčatkā ar ASV sankcijām pakļauta militāro tehnoloģiju uzņēmuma vadītāju Piļščikovu,[46]Trasta komercbankas akcionāru konsultēšanu 2013. gadā likviditātes un nerezidentu jautājumos,[47] un spiediena izdarīšanu uz FKTK nolūkā aizkavēt iepriekšminētās bankas likvidāciju. Saskaņā ar izmeklēšanas versiju Martinsonam bijusi starpnieka loma starp Rimšēviču un Trasta komercbankas akcionāriem. Dienu vēlāk Rimšēvics no īslaicīgās aizturēšanas izolatora atbrīvots pret 100 000 eiro drošības naudu, ko iemaksājis Rimšēviča tuvs draugs Andris Kreislers.[48] Tika noteikts aizliegums pildīt bankas prezidenta amatu un izbraukt no valsts. Pēc atbrīvošanas Rimšēvičs paziņoja, ka "Norvik Bankas" prasība esot afēra, pierakstot Latvijas Bankai lietas, kuras tā nevar izdarīt, jo tā nespēj ietekmēt FKTK darbību,[49] kā arī pauda, ka no Latvijas Bankas vadītāja amata neatkāpsies, jo varot palīdzēt "Norvik bankas" lietā.[50] 2018. gada 24. februārī no Rimšēviča privātmājas nozagts seifs ar dokumentiem. 2018. gada 8. martā Saeima aicināja Rimšēviču atkāpties no amata, bet 2018. gada 6. aprīlī ECB vērsās Eiropas Savienības Tiesā ar lūgumu izvērtēt, vai Latvijas varasiestādes, atņemot Rimšēvicam pilnvaras, nav pārkāpušas tiesību aktus.[51] 2018. gada 28. maijā SAB Rimšēvičam anulēja pielaidi valsts noslēpumam. 2018. gada 18. jūnijā KNAB lūdza sākt kriminālvajāšanu pret Rimšēviču un Martinsonu. 2019. gada 26. februārī ES Tiesa lika atjaunot Rimšēviču amatā. 2019. gada 9. jūlijā Rimšēviča lieta tika nodota tiesai, tiesvedība nav noslēgusies.
No 2018. gada stājās spēkā nodokļu reforma, kas paredzēja minimālās algas celšanu no 380 € uz 430 €, ieviešot IIN progresīvo likmi 20-31,4% apmērā, UIN reinvestētajai peļņai 0% apmērā u.c.
2018. gada 13. februārī ASV Finanšu departaments apsūdzēja ABLV Bank par saistību ar grupējumiem, kas atbildīgi par starptautiskiem finanšu noziegumiem. Pēc 2 dienām Trasta komercbankas akcionāri iesniedza liecības Rimšēvica lietā.[47] Apsūdzību dēļ no bankas strauji aizplūda nauda, kas noveda pie noguldījumu nepieejamības 2018. gada 24. februārī un bankas pašlikvidēšanās. Tika apturēta ABLV Labdarības fonda paspārnē attīstāmo projektu, t.sk. Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja, realizācija.
2018. gada 23. augustā Publicēts "Moneyval" ziņojums, kas Latvijai noteica pastiprinātu kontroles režīmu cīņas pret naudas atmazgāšanu jomā. "Moneyval" Latvijas rīcību atzina par mazefektīvu patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā. Latvijai ik gadu bija jāiesniedz ziņojums par paveikto situācijas uzlabošanā līdz nākamajam "Moneyval" ziņojumam 2022. gadā.[52] Nespēja izpildīt rekomendācijas nozīmētu valsts nonākšanu "pelēkajā sarakstā", kas draudētu ar riskiem turpmākai tautsaimniecības izaugsmei.[53] "Kapitālā remonta" rezultātā līdz 2020. gadam no 40 rekomendācijām pilnībā tika izpildītas 7 un lielākoties — 33, tādējādi, izvairoties no "pelēkā saraksta" Latvija kļuva par vienīgo "Moneyval" valsti, kas pilnībā izpildīja FATF standartu, taču uzraudzības režīms tika saglabāts.[54]
2018. gada 30. augustā Latvijas mazumtirdzniecības tirgū ienāca zviedru interjera preču tirgotājs IKEA.[55]
2018. gada 19. septembrī uzsāka izmeklēšanu "Būvnieku karteļa" lietā.
2018. gada 21. decembrī Rīgas Brīvostā ekspluatācijā nodeva multifunkcionālu beramkravu termināli Krievu salā. Lai to savienotu ar dzelzceļa tīklu, 2015. gada 10. decembrī atklāta stacija Bolderāja 2.
2019. gada 3. maijā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tika publicēta ģenerālvienošanās, kas stājās spēkā 2019. gada 4. novembrī. Tā paredzēja ieviest 780 € minimālo algu būvniecības nozarē strādājošajiem.
2019. gada vasarā tika pabeigta Rīgas augstākā augstceltne — 123 m augstā un 250 miljonus eiro vērtā Z-Towers. Nepilnīgas dokumentācijas dēļ tās nodošana ekspluatācijā tika aizkavēta līdz 2020. gada 10. janvārim.[56][57]
Pēc 10 gadiem un 2 neizdevušamies vilcienu iepirkumiem 2019. gada 30. jūlijā "Pasažieru vilciens" parakstīja līgumu ar "Škoda Vagonka" par 32 jaunu elektrovilcienu iegādi līdz 2023. gada beigām.[58]
2019. gada 15. augustā FKTK pasludināja noguldījumu nepieejamību PNB Bankā, bet 12. septembrī pasludināja bankas maksātnespēju.
2019. gada 11. septembrī pabeidza elektropārvades stiprināšanas projekta "Kurzemes loks" noslēdzošo posmu, izbūvējot 330 kV augstsprieguma līniju Grobiņa — Ventspils — Rīga.[59]
2019. gada 12. novembrī kosmētikas ražotājs AS "Dzintars" tika pasludināts par maksātnespējīgu.
Sabiedrībā
Pastāvīgo iedzīvotāju skaita izmaiņas Latvijā pagastu dalījumā (%); 2000-2019
2010. gada 1. martā — 1. jūnijā Latvijā tika pārtraukta analogā apraide, pārejot uz ciparu apraidi,[60] savukārt 2012. gada 26. jūlijā Latvijas Televīzija pārgāja uz platekrāna jeb 16:9 formāta attēlu,[61] un 2012. gada 23. decembrī sākās pakāpeniska pāreja uz HD kvalitāti.[62]
2010. gada 16. jūnijā tika dibināts ask.fm, kas kļuva par populārāko Latvijas izcelsmes sociālo mediju platformu pasaulē ar 215 miljoniem lietotāju 2019. gada 1. jūnijā,[63] taču ārvalstīs tas plašāku publicitāti guva Islāma valsts teroristu rekrutēšanas[64] un kibermobinga dēļ, kas it kā noveda pie 14-gadīgas jaunietes nāves Anglijā,[65][66] taču šīm apsūdzībām trūka pierādījumu, pie kam atklājās, ka jauniete mobinga ziņojumus ir sev nosūtījusi pati,[67] tāpēc šis notikums kļuva par vairāku zinātnisko pētījumu subjektu.[68]
Notika 2011. gada tautas skaitīšana Latvijā, kurā 2011. gada 1. martā reģistrēja ap 2 068 000 Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju, kas bija par 13% jeb 309 000 mazāk nekā 2000. gadā.
2010. gadu sākumā Latvijā izvērsās sintētisko kanabinoīdu lietošana. 2013. gada februārī aizliegto vielu nosaukumi tika aizstāti ar to ķīmiskajām formulām. Bija iecerēts, ka tas liegs iespēju psihoaktīvo vielu ražotājiem piedāvāt aizvien jaunas apreibinošās vielas ar tādu pašu sastāvu, taču atšķirīgu ķīmisko uzbūvi.[69] Kad netika gūti gaidītie rezultāti, mediji, policija un organizācija "Stop drugs" izvērsa plašu kampaņu, apkarojot sintētisko kanabonīdu tirgotavas un ziņojot par tā upuriem. Tika ziņots par vairākiem nāves gadījumiem no narkotisko vielu maisījumu lietošanas vai ar tiem saistītām komplikācijām. Pēc 2014. gada 9. aprīlī, kad tika pieņemti grozījumi krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par augu vielu maisījumu tirdzniecību, cietušo skaits ievērojami samazinājās.[70]
2017. gada 3. jūlijā sākās vairāk kā 600 ģimenes ārstu beztermiņa streiks, kas ilga līdz 2017. gada 1. decembrī.
2018. gadā sāka darboties medikamentu recepšu un darba nespējas lapu elektroniskā sistēma "e-veselība", kas vairāku tehnisku kļūmju dēļ pirmos 2 mēnešus darbojās apgrūtināti.
2018. gada 24. septembrī vizītē Latvijā ieradās Romas pāvestsFrancisks. Saeima noteica to par svētku dienu, kas, balstoties uz sekulārisma principu, izsauca sabiedrības pretestību.
2019. gada 27. aprīlī uz satiksmei slēgtā Augusta Deglava tilta kā iniciatīva Rīgas pilsētvides kvalitāšu aktualizēšanai tika rīkots pikniks.[80]
2010. gados latviešu literatūrā tika izkopti personiskās un kopienas vēstures stāstīšanas paņēmieni prozā. Šo periodu iezīmē vienkāršāks vārdu krājums, tiešāka, lakoniskāka un mazāk poētiska izteiksme, nepretenciozitāte, pašironija, racionalitāte, kā arī dabiskums, ikdienas valoda vai pat minimālisms un neveiklība kā autentiskuma vai kontrkultūras zīme. Literatūrai raksturīga mija ar popkultūru, politiku, stāvizrādēm, grafisko dizainu un angļu valodu. Dzejā par apzināti lietotu izteiksmes līdzekli kļuva vaļsirdīga, autentiska neveiklība. Desmitgades otrajā pusē mākslinieciski augstvērtīgākās prozas kategorijā vairāk pamanāma kļuva reālistiskā stilistikā rakstīta literatūra, savukārt dzejā tika piemērīta modernā dadaisma forma — konceptuālisms. Kļuva aktuāls diskurss par mūsdienu cilvēku, kurš apzinās sevi kā vardarbības upuri, iemīlējušos muļķi, neveiksminieku, resnuli vai parastu cilvēku, kuru mulsina iepriekšējo laikmetu pompozie sasniegumi un pieminekļi. Ar šo paštēlu saistīta grēksūdzes dzeja.[81]
Interneta pieaugošās lomas un nestabilās ekonomiskās situācijas dēļ 2010-to gadu sākumā notika strauja kultūras žurnālu nomaiņa, 2010. gadā darbību pārtraucot izdevumam "Karogs", "Kultūras forums" un "Kentaurs XXI". Īslaicīgi, no 2010. līdz 2015. gadam, par galveno literāro izdevumu kļuva "Latvju Teksti", savukārt Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas nodaļa no 2011. līdz 2014. gadam izdeva žurnālu "Vārds". 2014. gadā tika nodibināts literatūras, kultūras un mākslas žurnāls "Punctum", 2015. gadā — "Domuzīme" un 2017. gadā — "konTEKSTS". Nozīmīgu lomu kultūras dzīves dokumentēšanā turpināja ieņemt "Satori", Latvijas Universitātes literatūras un kritikas portāls "UbiSunt", "Kultūras Diena" un "Kultūrzīmes". Tā, piemēram, līdz 2018. gadam nebija atjaunojies ne kopējais grāmatu izdošanas apjoms (2008. gadā — 2855 izdevumi, 2018. gadā — 2161 izdevums), nedz arī tirāžas (2008. gadā — 5 236 000 eksemplāri, 2018. gadā — 2 149 000 eksemplāri).[81]
2012. gada 13. oktobrī publicē jauno Bībeles tulkojumu latviešu valodā. Par citiem nozīmīgiem notikumiem latviešu literatūrā kļuva Ulda BērziņaKorāna tulkojums 2011. gadā un senislandiešu mitoloģisko tekstu kopa "Eddas dziesmas" 2015. gadā, kā arī Guntara Godiņa igauņu eposa "Kalevdēls" atdzejojums 2018. gadā.[81]
2013. gadā Jāņa Norda filma Mammu, es tevi mīlu saņēma Berlīnes kinofestivāla starptautiskās žūrijas balvu kā labākā pilnmetrāžas spēlfilma.
2013. gada Eiropas kordziedāšanas Grand Prix uzvarēja jauniešu koris Kamēr...[82] un 2019. gadā tas atkārtoja savu uzvaru, kļūstot par pirmo kori konkursa vēsturē, kurš uzvar trīsreiz.[83] 2016. gadā koris uzvarēja Starptautiskajā Haralda Andersena kamerkoru konkursā Somijā.[84]
Pēc Gundegas Repšes iniciatīvas no 2014. līdz 2018. gadam iznāk 13 Latvijas simtgadei veltītu romānu sērija — "Mēs. Latvija, XX gadsimts", kas reflektē par Latvijas 20. gadsimta vēstures notikumiem. Vēsture kļuva par populāru tematu arī ārpus sērijas tapušajām grāmatām, kā piemēram Māras Zālītes 2013. gadā iznākušajā romānā "Pieci pirksti" un 2018. gada "Paradīzes putni", kā arī Andras Manfeldes 2010. gada "Zemnīcas bērni" un 2018. gada "Mājās pārnāca basa".[81][86] Savukārt Nacionālais Kino centrs izsludināja programmu "Latvijas filmas Latvijas simtgadei", kuras ietvaros no 2014. līdz 2019. gadam tika radītas 16 filmas. No tām par populārākajām kļuva Anšlava Eglīša romāna "Homo novus" ekranizācija ar 91 561 skatītāju 2018. gadā[87] un Vizmas Belševicas autobiogrāfiskā stāstu krājuma "Bille" ekranizācija ar vairāk kā 63 000 skatītāju,[88] kas ieguva nacionālo kultūras balvu "Kilograms kultūras 2018" kategorijā "Kino"[89] un saņēma balvu par labāko operatora darbu (Jurģis Kmins) konkursa IMAGO sadaļā Emerging Young Cinematographer, kā arī atzīta par labāko filmu Starptautiskajā bērnu un jaunatnes filmu festivālā Irānā,[90] savukārt "Tēvs Nakts" saņēma labākās ārzemju filmas balvu Haifas kinofestivālā.[91] Lielā jauno filmu skaita rezultātā Latvijas filmu apmeklējums 2018. gadā trīskāršojās. Arī kino industrijā vēsture bija populāra ārpus sērijas tapušajos kino darbos, piemēram, 2016. gada filmā "Melānijas hronika" un "Pelnu sanatorija", 2018. gada "Nameja gredzens", 2019. gada "Sarkanais mežs" un "Dvēseļu putenis", kas kļuva par skatītāko filmu Latvijas kinoteātros kopš neatkarības atjaunošanas.[92]
Pēc 2014. gada 21. jūlija aizlieguma ieceļot Latvijā 3 Krievijas skatuves māksliniekiem: Josifam Kobzonam, Oļegam Gazmanovam un Valērijai,[94] konkursa Jaunais Vilnis rīkotāji 2014. gada 27. novembrī lēma konkursa norisi pārcelt no Jūrmalas uz Sočiem.[95]
2015. gada 18. decembrī atklāta rekonstruētā Rīgas pils priekšpils un Austrumu piebūve.
2016. gadā, gatavojoties 2018. gada Londonas grāmatu tirgum, ar valsts atbalstu tika uzsākta jauna iniciatīva — Latvijas literatūras eksporta platforma "Latvian Literature", kā rezultātā līdz 2019. gadam tika pārdots vairāk nekā 140 tulkojumu tiesību latviešu literatūras darbu izdošanai svešvalodās (t.sk. Noras Ikstenas romāns "Mātes piens" izdots 12 valodās, savukārt Jāņa Joņeva romāns "Jelgava 94" — 10 valodās).[81]
2016. un atkārtoti 2017. gadā latviešu diriģents Andris Nelsons, kurš vada Bostonas simfonisko orķestri, saņēma "Grammy" balvu kategorijā "Labākais orķestra sniegums" par Dmitrija Šostakoviča 5., 8., 9. un 10. simfonijas ierakstiem. Par šo apbalvojumu viņš sacentās ar Amsterdamas Karaliskā orķestra diriģentu Marisu Jansonu. Kopš 2015. gada Nelsons tiek uzskatīts par vienu no pasaulē labākajiem diriģentiem.[98]
2017. gada 19. maijā tika demonstrēta pēdējā seriāla ""UgunsGrēks" sērija. Seriāls bija turpinājums Latvijas Televīzijas seriālam "Neprāta cena". Tas tiek uzskatīts par vienu no skatītākajiem seriāliem Latvijā. Katru tā sēriju noskatījušies vidēji vairāk kā 200 000 skatītāju.[103]
2017. gada 17. novembrī notika rekonstruētās VEF Kultūras pils atklāšanas koncerts.[104]
2018. gada 2. februārī notika kriminālkomēdijas "Kriminālās ekselences fonds" pirmizrāde, kas kļuva par skatītāko Latvijas kinofilmu bez valsts finansiāla atbalsta.[110]
No 2018. gada 10. aprīļa līdz 15. jūlijam Orsē muzejā notika Baltijas valstu simtgades kopprojekts — izstāde "Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs", kas iepazīstināja ar 19./20. gadsimta mijas tēlotājmākslu un atklāja plašākai pasaulei, ka topošo Baltijas valstu māksla atradusies profesionāli augstā līmenī un tās rakstura īpatnības iekļaujas kopējā Eiropas mākslas sniegumā. Izstādi papildināja kultūras pasākumu programma.[111]
2018. gada 9. jūnijā tika uzsākta Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcija.[114] 2019. gada jūlijā, konstatējot būtiskus pārkāpumus, būvdarbi tika apturēti līdz 2020. gada jūnijam.
2019. gada 13. augustā atklāts par privātiem līdzekļiem celtais kultūras centrs Hanzas perons, kas atrodas agrākās Rīgas preču stacijas noliktavas ēkā.
2010. gados Latvija kļuva par populārāko Baltijas valsti ārvalstu studentu vidū ar vairāk kā 10 000 studentu 2019./2020. mācību gadā, kas sastāda 17,2% no visiem studējošajiem. 2019. gadā visvairāk lūgumu atzīt ārvalstīs apgūtas izglītības diplomus tika saņemti no Indijas — 6168, Uzbekistānas — 1175, Pakistānas — 1011, Šrilankas — 902 un Vācijas — 526.[118]
2013. gada 10. jūnijā tika atklāts RTU radošo industriju centrs, kurā izvietota Arhitektūras fakultāte un Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Tekstilmateriālu tehnoloģiju un dizaina institūts,[121] tad 2014. gada 17. septembrī atklāja RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes jauno ēku,[122] bet 2015. gadā — Laboratoriju māju un Zinātniskās bibliotēkas jauno ēku.[123]
2015. gada 18. jūnijā Saeima atbalstīja deputātes Jūlijas Stepaņenko ierosinātos "tikumības grozījumus" Izglītības likumā.[125] kas sabiedrībā viesa bažas par potenciālu cenzūru seksualitātes, veselības, mākslas un kultūras izglītībā.[126]
2015. gada septembrī Āgenskalna Valsts ģimnāzijas literatūras skolotāja Iveta Ratinīka lūdza skolēnus analizēt Agneses Krivades dzejoli "Svētīgi", par ko, balstoties uz nesen pieņemtajiem "tikumības grozījumiem", saņēma aizrādījumu. Sabiedrībā radās diskusija par šāda mācību satura piemērotību. Rīgas mērs Nils Ušakovs uzdeva Izglītības departamentam pārbaudīt mācību saturu Rīgas skolās.[127][128]
2015. gada 7. janvārī elektronikas izstādē Lasvegasā balvu ieguva Latvijā izstrādātais drons "AirDog". Izstādē gūtā atzinība palīdzēja produktam vēlāk iegūt vairāk kā 1,2 mlj. USD pūļa finansēšanas vietnē Kickstarter.[129]
2017. gadā skolās sākās pakāpeniska pāreja uz "kompetenču izglītību", ko IZM ieplānojusi kā skolu reformu, lai uzlabotu skolēnu sekmes starptautiskajos pētījumos, taču tā sastapa pretestību nekonsekventās plānošanas, nepietiekama izmēģinājuma laika un metodisko materiālu trūkuma dēļ.[130]
2018. gada 22. martā Saeima pieņēma grozījumus likumos, kas paredz ar 2019./2020. mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā vidusskolu posmā. Protestā pret lēmuma pieņemšanu tika rīkota Vislatvijas vecāku sapulce.
2011. gada 15. oktobrī pie Turaidas avarēja privāta pasažieru lidmašīna, kas sadega pirms notikuma vietā paspēja ierasties glābēji.
2011. gada 16. oktobrī naktī Mālpils novadā nogranda, iespējams, gāzes izraisīts sprādziens, kādēļ daļēji sagruva trīsstāvu ēka. Negadījuma vietā bojā gāja 6 cilvēki.
2011. gada 23. oktobrī Ādažu militārajā poligonā notika mācības, pēc kuru beigām nogranda sprādziens, kurā ievainojumus guva 9 zemessargi, viens no kuriem vēlāk mira.
2013. gada 20. jūnijā ugunsgrēkā 3200 m2 platībā cieta Rīgas pils, nodarot postījumus interjeriem un Nacionālā vēstures muzeja krājumiem.
2013. gada 21. novembrī Rīgā sagruva lielveikala „Maxima” jumts, kā rezultātā gāja bojā 54, bet ievainoti tika 55 cilvēki. Sēras tika izsludinātas visās Baltijas valstīs. Bojāgājušo vidū bija vides māksliniece Daina Skadmane. Uzņemdamies politisko atbildību par notikušo, 2013. gada 27. novembrī demisionēja premjers Valdis Dombrovskis. Notikušā dēļ smagi cieta lielveikalu tīkla Maxima Latvija reputācija, tika pārskatīts Latvijas būvnormatīvs, bet tiesas process turpinājās visu desmitgadi.
2015. gada 19. martā izcēlās ugunsgrēks Rīgas cirkā.[132] Pēc tam 2016. gada februārī drošības apsvērumu dēļ cirks tika slēgts, bet pēc ēkas fasādes nostiprināšanas darbiem[133] cirks atkal tika atvērts publisku pasākumu norisei 2018. gada septembrī.[134]
2015. gada 26. oktobrī kravas auto ietriecās 12 pusaudžu riteņbraucēju grupā, kas bija devušies treniņa braucienā uz Vidzemes šosejas.[135]
2017. gada 18. jūnijā Jūrmalā 12 000 kvadrātmetru platībā izcēlās ugunsgrēks nelegālā plastmasas atkritumu izgāztuvē, kurā bija uzkrātas ap 23 000 tonnu atkritumu. Ugunsgrēka dzēšanā tika iesaistīti 74 VUGD darbinieki, 2 ugunsdzēsības vilcieni, 2 autocisternas un helikopters.[136][137]
2018. gada 30. maijā tika nošauts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus,[138] savukārt laupīšanas laikā 2019. gada 20. jūlijā tika nošauts advokāts Uldis Bērziņš,[139] un 2020. gada 20. septembrī noslepkavots zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks,[140] radot vairākkārtējus precedentus pret tieslietu sistēmas darbiniekiem.
2019. gada 8. janvārī Koknesē tika pārtverta lielākā kokaīna krava Latvijas vēsturē, konfiscējot vairāk kā 2 tonnas vielas.[141]
2010. gadā Latvijā tika noteiktas pirmās 7 īpaši aizsargājamās jūras teritorijas: Ainaži—Salacgrīva, Akmensrags, Irbes šaurums, Nida—Pērkone, Rīgas līča rietumu piekraste, Selga uz rietumiem no Tūjas un Vitrupe—Tūja.
2010. gada marta palos applūda 25% Jelgavas pilsētas teritorijas. 24. martā ūdens līmenis sasniedza 3,11 m atzīmi. Līdz 23. martam bija veikti 170 elektrības atslēgumi un slēgtas vairāk kā 15 ielas. 2010. gadā pali bija novērojami arī Daugavā lejpus Daugavpils.
2011. gada 29. jūlijā Saldū lietavu laikā sākās plūdi, kuru rezultātā tika pārrauti vairāki dambji, izskalotas caurtekas, applūda ap 20 dzīvojamās ēkas un vairāk kā 10 cilvēki evakuēti.
2012. gadā Siguldā tika novērots vislielākais nokrišņu daudzums Latvijas novērojumu vēsturē — 1 143 mm.
2013. gada 19. aprīlī Pļaviņas skāra lielākie pali novērojumu vēsturē, ūdens līmenim sasniedzot 13,5 m virs hidroloģiskās stacijas nulles atzīmes. Ūdenim pārtekot pāri nesen rekonstruētajam aizsargdambim, pilsētā applūda mājas, pansionāts, mūzikas skola un slimnīca. No dabas stihijas tika izglābti 12 cilvēki. Savukārt 2013. gada 15. un 16. aprīlī lielākie pali novērojumu vēsturē tika novēroti arī Ogrē, sasniedzot 4,5 m atzīmi. 16. aprīlī pali pārrāva aizsargdambi, aiznesa hidroloģisko staciju un applūdināja 70 mājas. Tika izglābti 22 cilvēki, bet 1 sieviete, kas atteikusies no evakuācijas, mirusi. Ievērojami plūdi Ogres upē bija novērojami arī 2012. gadā, kad applūda 40 mājas, un 2015. gadā, kad applūda vairāk nekā 10 mājas, tāpēc plūdu riska novēršanai tika iztīrīta Ogres upe, rekonstruēts aizsargdambis un uzcelts mols tās grīvā. Kopumā 2013. gada palu sezonā tika pārrauta Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene un skarta Rēzekne, Strenči, Carnikava, kur applūda vairāk nekā 100 mājas un lejpus Daugavpils, kur tie pilnībā nošķīra Mazo un Lielo Ribaku, Aizupju un Nīcgales ciemus, kuros kopā tobrīd dzīvoja ap pussimts cilvēku.
2013. gada 29. aprīlī pirmoreiz Latvijā tika novērota Rietumu lakstīgala, kļūstot par 356. Latvijā novēroto putnu sugu un klimata pārmaiņu vēstnesi.
2013. gada 28.—29. oktobrī Latviju piemeklēja dekādes spēcīgākā vētra, sasniedzot vēja ātrumu brāzmās līdz pat 30 m/s un vidējo vēja ātrumu brāzmās — 23,16 m/s.
2014. gada 22. jūnijā pirmoreiz Latvijā tika konstatēts Āfrikas cūku mēris.
2014. gada 29. jūlijā Siguldā tika novērots vislielākais nokrišņu daudzums 1 stundā — 83,9 mm — nokrišņu daudzums, kas atbilst mēneša normai.
2014. gada 4. augustā Ventspils meteoroloģisko novērojumu stacijā gaisa temperatūra sasniedza +37,8 °C, kas ir Latvijas teritorijā augstākā reģistrētā gaisa temperatūra. Augsta gaisa temperatūra tika novērota arī Liepājā, kur tā sasniedza +35,6 °C.
2014. gada oktobrī lietavu izraisītos plūdos tika pārrauts dzirnavu dambis Suntažos un ceļš Ogre—Ogresgals, pārplūda Urgas upīte, applūdinot ap 150 māju Ogrē, kā arī Mazā Jugla, applūdinot ap 300 māju Salaspils novadā. Lietavās cieta arī Lielvārdes novads, un tika novēroti noslīdējumi uz autoceļa P130.
Ar gada vidējo gaisa temperatūru +7,8 °C 2015. gads kļuva par siltāko Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē, pārspējot 1989. gadu.[132]
2015. gada rudenī tika nokulta lielākā graudu raža Latvijas vēsturē.[146]
2017. gada 2. aprīlī tika novēroti otrie agrākie +20 grādi Latvijā kopš 1968. gada 30. marta. Agri pavasaris iestājās arī 2018. gadā, kad +20 grādi tika novēroti 2018. gada 9. aprīlī
2017. gada 20. jūnijā Siguldas novadā tika novērots virpuļviesulis.
2017. gada augustā un septembrī lietavu plūdi applūdināja 6 skolas un muzeju, izskaloja ceļus un izraisīja postījumus 76 000 hektāru lauksaimniecības zemju, kā rezultātā kopumā Latvijā tika nokulta par 14% mazāka labības raža nekā tika prognozēts. Vidzemē un Zemgalē tika izsludināts ārkārtas stāvoklis lauksaimniecības sektorā. Valsts un Eiropas Savienības institūcijas lauksaimniekiem kompensācijās izmaksāja vairāk nekā 36 mlj. €. Par spīti nelabvēlīgajiem laikapstākļiem, graudaugu ražība 2017. gadā bija otra augstākā Latvijas vēsturē, atpaliekot tikai no 2015. gada.
Ar caurmērā 472,7 mm nokrišņu, kas ir 32% zem normas, 2018. gads kļuva par sausāko Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.[132]
2018. gada 2. janvārī lietavu dēļ pie Gūtmaņa alas izveidojās zemes noslīdenis.[147]
2018. gada jūlijā/augustā karstuma viļņa dēļ izceļoties vairākiem ugunsgrēkiem mežos un purvos, Latvijas valdība nolēma vērsties pēc starptautiskās palīdzības.
Ar gada vidējo gaisa temperatūru +8,1 °C, pārspējot vairāk nekā 300 siltuma rekordu, 2019. gads kļuva par siltāko Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē, pārspējot 2015. gadu.[132]
2019. gada 6. jūlijā Balvu novadaBērzpils pagastā virpuļviesulis izpostīja zemnieku saimniecību, paceļot gaisā ēku jumtus, lielgabarīta priekšmetus un savainojot vienu govi.[148]
2019. gada 17. decembrī tika apstiprināti MK noteikumu grozījumi, kas noteica 5 jaunus dabas pieminekļus — Raganu klintis, Staiceles dzelzsavotus, Buļļu kāpas, Inčukalna Velnalu un Raunas Staburagu.[149][150]
2019./2020. gada ziemas sezona bija vissiltākā Latvijas novērojumu vēsturē.
3 Bronza svarcelšanā jaunietēm svarā līdz 44 kg Rebekai Kohai.
3 Bronza 2012. gada Pasaules Jaunatnes olimpiādē kamaniņu sportā sieviešu vieniniekos Ullai Zirnei.
2012. gada Eiropas U-16 un U-18 čempionāts basketbolā notika Latvijā un Lietuvā.
3 Bronza kamaniņu sportā junioriem vieniniekos Rikam Kristenam Rozītim;
3 Bronza brīvajā cīņā sievietēm svarā līdz 69 kg Laurai Skujiņai;
3 Bronza rallijkrosā Super 1600 kategorijā Jānim Baumanim;
3 Bronza biatlonā 10 km sprintā vīriešiem Andrejam Rastorgujevam.
1 Zelts WNBAAnetei Jēkabsonei-Žogotai, kura spēlē iekš Fīniksas "Mercury". Ernests Gulbis sasniedz Francijas atklātā čempionāta pusfinālu, 2014. gada 9. jūnijā nonākot 10. vietā rangā, kas ir viņa karjeras augstākais punkts līdz šim, kopsummā gūstot 6 ATP vienspēļu titulus un 2 ATP dubultspēļu titulus.
2014. gada U-16 Eiropas čempionāts basketbolā notika Latvijā.
2014. gada Eiropas čempionāts kamaniņu sportā notika Siguldā.
3 Bronza diska mešanā sievietēm F55 medicīniskajā klasē Diānai Dadzītei.
2016. gada 3. decembrī — 2016. gada 11. decembrī Latvijā notika Pasaules čempionāts florbolā
Mairis Briedis iegūst IBF starpkontinentiālā čempiona boksā titulu svarā līdz 90,7 kg. 2016. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā notika Rīgā.
Jūrmalā notika 2018. gada čempionāts pludmales volejbolā U-22 grupā.
2018. gada U-18 Eiropas čempionāts basketbolā notika Latvijā.
2018. gada Eiropas čempionāts kamaniņu sportā notika Siguldā.
2018. gada 21. jūlijā Uzvarot Sarptautiskās tenisa federācijas 15 000 kategorijas turnīrā vienspēlēs, ITF titulu iegūst Daniela Vismane, tad 2018. g. augustā — dubultspēlēs. Kristaps Porziņģis tika izvēlēts NBA Visu zvaigžņu spēles rezervistu sastāvā, taču 2018. gada 7. februārī viņš guva smagu ceļgala traumu — sarautas krusteniskās saites, kas sportistam liedza spēlēt vairāk nekā gadu. Tādēļ 2018. gada 31. janvārī viņš tika aizmainīts uz Dalasas "Mavericks".
2018. gada 18. martā tika atklāta Liepājas Olimpiskā centra manēža.[151]
2019
2019. gada Pasaules čempionātos:
1 Zelts motokrosā ar blakusvāģi Kasparam Stupelim;
1 Zelts skeletonā vīriešiem Martinam Dukuram;
1 Zelts šķēpa mešanā sievietēm F55 medicīniskajā klasē Diānai Dadzītei;
↑«Dienvidu tilta 2. kārta». Celuprojekts.lv. 2011. gada 8. decembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. decembrī. Skatīts: 2019. gada 27. decembrī.
.jpg)
