Ogre (augštecē — Ogriņa, Ogrīte)[1] ir upeLatvijā, tek Madonas, Cēsu un Ogres novados. Upes kritums 222 m (1,18 m/km), vidējais caurplūdums grīvā 17,9 m³/s, maksimālais — 177 m³/s, minimālais — 2,1 m³/s.[2] Daļa upes ietilpst Ogres ielejas dabas parkā.
Raksturojums
Ogres izteka atrodas Vidzemes Centrālās augstienesVestienas paugurainēNesaules kalna pakājē,[3] tālāk caur augstieni tā plūst pa Augšogres pazeminājumu.[4] Tecējuma sākumā Ogre pa īsām pietekām uzņem Piebalgas pauguraines ezeru ūdeņus, pa Sustalu arī lielo Vecpiebalgas ezeru ūdeņus. Ogres posms starp Cirstiem un "Lācīšiem" ietilpst Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū. Upe visā garumā līkumaina. Līdz Ērgļiem Ogre līkumo pa ieleju vai gravu ar stāvām nogāzēm, šeit tā ir visstraujākā. Krastos daudzviet dolomīta atsegumi. Pēc Līčupes ietekas Augšogres pazeminājums pāriet Viduslatvijas zemienesMadlienas nolaidenumā. Kalnrēžu dolomitizēta smilšakmens atsegums pie Rembates un Ogres dolomītu krauja pie bijušās Ogres kartona fabrikas ir aizsargājamie ģeoloģiskie objekti. Visu sezonu Ogre laivojama no bijušās Ogres HES (netālu no Baltavas stacijas), augstākā ūdenslīmenī no Ērgļiem, bet palos pat no Ineša pa Sustalu vai no Lielā Līdēra.[5] Ogres lejtecē palu laikā applūst Ogres pilsētas zemākās daļas.[6][7]
Pavisam Ogres baseinā ir 98 ezeri ar kopplatību 31,3 km², apmēram trešdaļu baseina platības aizņem meži. Pie ietekas Daugavā atrodas Ogres sala. Upē sastopami asari, raudas, līdakas, retāk sami un taimiņi; upes augštecē arī plauži, līņi, sapali, vēdzeles, zuši, vēži.[8] Pie Ogresmuižas atrodas viena no lielākajām stārķu ligzdošanas kolonijām Latvijā.[9]
Ogres upes senais vārds lībiešu valodā bija Wogene, Woga, kas pirmo reizi rakstos pieminēts Indriķa hronikas aprakstā par 1206. gada līvu sacelšanos pret krustnešiem.[10] Upes nosaukums varētu būt saistāms ar vārdu voog — 'straume, plūsma, vilnis' vai voogama — 'plūst, tecēt, viļņot'.[11]
.jpg)
Latvija
Ogre Vikikrātuvē
