Laura Ikauniece 2013. gadā | ||||||||||||||||||||||||||||||||
Personas dati | ||||||||||||||||||||||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Dzimusi |
1992. gada 31. maijā Ventspils, Latvija | |||||||||||||||||||||||||||||||
Pārstāvētā valsts | Latvija | |||||||||||||||||||||||||||||||
Dzīvesvieta | Jūrmala, Latvija | |||||||||||||||||||||||||||||||
Augums | 179 cm[1] | |||||||||||||||||||||||||||||||
Svars | 60 kg[1] | |||||||||||||||||||||||||||||||
Izglītība | Latvijas Universitāte | |||||||||||||||||||||||||||||||
Profesionālā informācija | ||||||||||||||||||||||||||||||||
Sporta veids | vieglatlētika | |||||||||||||||||||||||||||||||
Disciplīna | Septiņcīņa | |||||||||||||||||||||||||||||||
Treneris | Andrejs Nazarovs | |||||||||||||||||||||||||||||||
Dalība sacensībās | ||||||||||||||||||||||||||||||||
Dalība OS | 2 (2012, 2016) | |||||||||||||||||||||||||||||||
Dalība PČ | 3 (2013, 2015, 2017) | |||||||||||||||||||||||||||||||
Dalība EČ | 3 (2012, 2014, 2016) | |||||||||||||||||||||||||||||||
Personiskie rekordi | ||||||||||||||||||||||||||||||||
Septiņcīņa | 6815 punkti (2017) | |||||||||||||||||||||||||||||||
Sasniegumi un apbalvojumi | ||||||||||||||||||||||||||||||||
Latvijas Gada sportiste (2015, 2016) | ||||||||||||||||||||||||||||||||
Medaļas
|
Laura Ikauniece (bijusi arī Laura Ikauniece-Admidiņa, dzimusi 1992. gada 31. maijā Ventspilī) ir latviešu vieglatlēte, startē daudzcīņas sacensībās, Latvijas rekordiste septiņcīņā (pieaugušajiem (6815 punkti), junioriem un jauniešiem) un pieccīņā. Kopš 2010. gada ir Latvijas Olimpiskās vienības sastāvā. 2012. gada Eiropas čempionātā Laura Ikauniece izcīnīja sudraba medaļu septiņcīņā, 2015. gada pasaules čempionātā — bronzas medaļu. 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs izcīnījusi 4. vietu. Ir atzīta par 2013., 2015. un 2017. gada Latvijas labāko vieglatlētu un par gada labāko sportisti Latvijā 2015. un 2016. gadā.
Laura Ikauniece ir dzimusi 1992. gada 31. maijā Ventspilī, tomēr bērnību un jaunietes gadus pavadījusi Majoros, Jūrmalā.[2] Viņas māte Vineta Ikauniece ir labākā sprintere Latvijas vieglatlētikas vēsturē, pašreizējā Latvijas rekordiste vairākās sprinta distancēs, savukārt viņas tēvs Aivars Ikaunieks bijis barjersprinteris, viņa personiskais rekords 110 m/b distancē ir 13,4 sekundes (viens no labākajiem personiskajiem rekordiem Latvijā),[3] pēc tam bijis treneris dažādos sporta veidos, bet šobrīd dzīvo Lielbritānijā (vecāki ir šķīrušies). Lauras Ikaunieces vectēvs Ēriks Plūksna nodarbojies ar tāllēkšanu un diska mešanu,[4] savukārt mātes brālis Adris Plūksna bijis bobslejists (startējis divās ziemas olimpiskajās spēlēs).[5] Bērnībā Laura Ikauniece dejojusi sporta un hiphopa dejas.[4]
2014. gada jūlijā apprecējusies ar vieglatlētu Rolandu Admidiņu,[6] bijuši precējušies līdz 2019. gadam.[7]
Izglītību ieguvusi Majoru pamatskolā, Bulduru Dārzkopības vidusskolā, Rīgas Tālmācības vidusskolā[4] un Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē,[8] ko absolvējusi 2015. gadā.[2]
Vieglatlētikā trenējas kopš deviņu gadu vecuma Jūrmalas sporta skolā,[5] taču daudzcīņai pievērsusies 2006. gadā 14 gadu vecumā.[9]
2009. gada Pasaules čempionātā jauniešiem sportiste izcīnīja sudraba medaļu septiņcīņā ar 5647 punktiem.[10][11] 2009. gada Eiropas Jaunatnes olimpiādē Laura Ikauniece ieņēma 3. vietu augstlēkšanas sacensībās (1,82 m)[12] un 4. vietu tāllēkšanā (6,12 m; divus centimetrus atpaliekot no otrās vietas).[13] 2010. gada Pasaules čempionātā junioriem viņa ieņēma 6. vietu septiņcīņā ar izcīnītiem 5618 punktiem. 2011. gada Eiropas U-20 junioru čempionātā viņa izcīnīja bronzas medaļu septiņcīņā ar 6063 punktiem, kas bija jauns sportistes personiskais rekords.[14][15]
2012. gada maijā sacensībās Gecisā, Austrijā, viņa laboja personisko rekordu septiņcīņā, uzlabojot to līdz 6282 punktiem, un tādējādi izpildīja 2012. gada vasaras olimpisko spēļu A normatīvu.[16]
2012. gada 30. jūnijā ar jaunu personisko rekordu (6335 punkti) Laura Ikauniece izcīnīja sudraba medaļu Eiropas čempionātā Helsinkos. Viņa tikai par 10 punktiem apsteidza 3. vietas ieguvēju, Latvijas rekordisti Aigu Grabusti. Šo sacensību laikā sportiste laboja personiskos rekordus piecās no septiņām disciplīnām.[17] Lauras Ikaunieces sudraba medaļa bija Latvijas sportistu augstākais sasniegums čempionātā, kā arī Latvijas sportistu pirmā medaļa lielākajās sacensībās (Olimpiskās spēles, Pasaules un Eiropas čempionāti) daudzcīņā. Tāpat šī ir sestā Latvijas sportistu izcīnītā medaļa Eiropas čempionātos pēc neatkarības atjaunošanas.[18] Lai arī pašās sacensībās Ikauniece ierindojās 3. vietā, taču 2013. gadā ukrainietei Ludmilai Josipenko (sākotnējā sudraba medaļas īpašniece) tika piespriesta diskvalifikācija un medaļu īpašnieces mainījās.[19]
2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs viņa ar 6414 punktiem izcīnīja 9. vietu, kas ir jauns sportistes personiskais rekords un atkārtots Latvijas rekords.[20] Vēl Laura Ikauniece sasniedza jaunu personisko rekordu 200 m un 800 m distancēs, kā arī tika atkārtots personiskais rekords augstlēkšanā. Sezonas noslēgumā viņas treneris A. Austrups tika apbalvots ar Eiropas Vieglatlētikas asociācijas balvu par "nozīmīgu ieguldījumu sportā un kalpošanu tā labā, demonstrējot izcilas trenera iemaņas".[21] Pati Laura tika atzīta par 2012. gada uzlēcošo zvaigzni Latvijas sportā.[22]
2013. gada Eiropas čempionātā telpās Laura Ikauniece pieccīņā izcīnīja 10. vietu ar 4224 punktiem.[23] 2013. gada pirmajās septiņcīņas sacensībās Hypo-Meeting Gecisā, Austrijā, viņa izcīnīja 6. vietu ar 6186 punktiem.[24] 2013. gada Universiādē Kazaņā, Krievijā, viņa, uzstādot personisko rekordu lodes grūšanā, izcīnīja sudraba medaļu septiņcīņā.[25] Pēc Ukrainas sportistes Tatjanas Černovas diskvalifikācijas par dopinga lietošanu (diskvalificēta 2016. gadā, apelācija noraidīta 2017. gadā), L. Ikauniece kļuva par Universiādes čempioni. Tā paša gada Pasaules čempionātā, kas notika Krievijas galvaspilsētā Maskavā, viņa ieņēma 11. vietu, kas bija Latvijas sportistu augstākais sasniegums.
2014. gada janvārī tika atzīta par 2013. gada labāko Latvijas vieglatlētu.[26] 2014. gada februārī sasniedza Latvijas rekordu pieccīņā.[27]
2015. gada 31. maijā, izcīnot 8. vietu prestižajās daudzcīņu sacensībās Austrijas pilsētā Gecisā laboja Latvijas rekordu, sasniedzot rezultātu 6436 punkti[28] (iepriekšējais viņas personiskais rekords bija ar A. Grabusti dalīts Latvijas rekords). 5. jūlijā Eiropas kausa otrās līgas sacensībās Inovroclavā viņai izdevās vēl vairāk uzlabot Latvijas rekordu, sasniedzot 6470 punktus.[29] 2015. gada Pasaules čempionātā ar jaunu Latvijas rekordu (6516 punkti) izcīnīja bronzas medaļu. Tā bija trešā medaļa Latvijas sportistiem Pasaules čempionāta vēsturē (divas no tām izcīnītas pēc neatkarības atgūšanas). Ikauniece ieguva 2015. gada pasaules daudzcīņnieku kausu.[30]
2016. gada 29. maijā Gecisā atkal laboja Latvijas rekordu, sasniedzot rezultātu 6622 punkti un ieņemot otro vietu prestižākajās daudzcīņas komercsacensībās.[31] 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, uzstādot personisko rekordu trijās disciplīnās, L. Ikauniece izcīnīja 4. vietu ar 6617 punktiem, par 5 punktiem atpaliekot no personiskā un nacionālā rekorda un tikai par 36 punktiem no bronzas medaļas ieguvējas.[32] Pēc olimpiskajām spēlēm sportistes treneris Austrups paziņoja par sadarbības pārtraukšanu.[33]
2017. gada 28. maijā Gecisā atkal laboja Latvijas rekordu, sasniedzot rezultātu 6815 punkti un ieņemot trešo vietu prestižākajās daudzcīņas komercsacensībās.[34]
Divreiz (2015. un 2016. gadā) saņēmusi Latvijas Gada balvu sportā kā labākā sportiste.
Pēc traumu izdziedēšanas starptautiskā līmenī L. Ikauniece atgriezās 2019. gada ziemas sezonā, kad Eiropas čempionātā telpās Glāzgovā ieguva piekto vietu un uzstādīja jaunu Latvijas rekordu pieccīņā (4701 punkts).[35] 2019. gada maijā, veicot pirmo septiņcīņu pēc ilga sacensību pārtraukuma, viņai izdevās sasniegt labu rezultātu 6476 punkti un iegūt otro vietu prestižajās Gecisas sacensībās, kur pirms diviem gadiem viņa uzstādīja Latvijas rekordu.
Disciplīna | Rezultāts | Datums | Vieta | Piezīmes |
---|---|---|---|---|
Pieccīņa (telpas) | 4701 punkti | 2019. gada 1. marts | Glāzgova, Skotija, Lielbritānija | Latvijas rekords |
Septiņcīņa | 6815 punkti | 2017. gada 28. maijs | Gecisa, Austrija | Latvijas rekords |
200 m | 23,64 s | 2016. gada 28. maijs | Gecisa, Austrija | |
800 m | 2:09,43 min | 2016. gada 13. augusts | Riodežaneiro, Brazīlija | |
100 m/b | 13,07 s | 2016. gada 28. maijs | Gecisa, Austrija | |
Augstlēkšana | 1,84 m | 2014. gada 2. augusts | Ogre, Latvija | |
Tāllēkšana | 6,64 m | 2017. gada 28. maijs | Gecisa, Austrija | |
Lodes grūšana | 14,03 m | 2018. gada 19. jūlijs | Tallina, Igaunija | |
Šķēpa mešana | 55,93 m | 2016. gada 13. augusts | Riodežaneiro, Brazīlija |
Gads | Sacensības | Norises vieta | Datums | Vieta | Disciplīna | Rezultāts | Rezultāts pa disciplīnām |
---|---|---|---|---|---|---|---|
2009 | Pasaules jaunatnes čempionāts | Bresanona, Itālija | 2009. gada 11. jūlijs | 2. vieta | Septiņcīņa | 5647 punkti | 14,22 — 1,82 — 9,71 — 24,75 — 5,67 — 42,53 — 2:20,94 |
Eiropas Jaunatnes olimpiāde | Tampere, Somija | 2009. gada 21. jūlijs | 3. vieta | Augstlēkšana | 1,82 metri | — | |
2009. gada 24. jūlijs | 4. vieta | Tāllēkšana | 6,12 metri | — | |||
2010 | Pasaules junioru čempionāts | Monktona, Kanāda | 2010. gada 23. jūlijs | 6. vieta | Septiņcīņa | 5618 punkti | 14,57 — 1,69 — 10,80 — 25,47 — 5,85 — 49,04 — 2:21,40 |
2011 | Eiropas junioru čempionāts | Tallina, Igaunija | 2011. gada 22. jūlijs | 3. vieta | Septiņcīņa | 6063 punkti | 13,97 — 1,78 — 12,09 — 24,93 — 5,90 — 50,70 — 2:16,31 |
2012 | Eiropas čempionāts | Helsinki, Somija | 2012. gada 30. jūnijs | 2. vieta | Septiņcīņa | 6335 punkti | 13,53 — 1,83 — 11,81 — 24,36 — 6,31 — 47,32 — 2:12,82 |
Olimpiskās spēles | Londona, Apvienotā Karaliste | 2012. gada 4. augusts | 9. vieta | Septiņcīņa | 6414 punkti | 13,71 — 1,83 — 12,64 — 24,16 — 6,13 — 51,27 — 2:12,13 | |
2013 | Eiropas čempionāts telpās | Gēteborga, Zviedrija | 2013. gada 1. marts | 10. vieta | Pieccīņa | 4224 punkti | 8,67 — 1,75 — 11,91 — 5,92 — 2:18,24 |
Universiāde | Kazaņa, Krievija | 2013. gada 11. jūlijs | 1. vieta | Septiņcīņa | 6321 punkts | 13,85 — 1,80 — 12,88 — 24,08 — 6,20 — 48,67 — 2:14,10 | |
Pasaules čempionāts | Maskava, Krievija | 2013. gada 13. augusts | 11. vieta | Septiņcīņa | 6159 punkti | 13,89 — 1,80 — 12,36 — 24,73 — 5,96 — 50,75 — 2:16,05 | |
2014 | Eiropas čempionāts | Cīrihe, Šveice | 2014. gada 15. augusts | 6. vieta | Septiņcīņa | 6310 punkti | 13,61 — 1,82 — 12,58 — 24,75 — 6,20 — 51,30 — 2:16,90 |
2015 | Pasaules čempionāts | Pekina, Ķīna | 2015. gada 23. augusts | 3. vieta | Septiņcīņa | 6516 punkti | 13,21 — 1,77 — 12,71 — 23,97 — 6,32 — 53,67 — 2:13,79 |
2016 | Eiropas čempionāts | Amsterdama, Nīderlande | 2016. gada 6. jūlijs | 23. vieta | 100 m/b | 13,51 s | — |
Olimpiskās spēles | Riodežaneiro, Brazīlija | 2016. gada 13. augusts | 4. vieta | Septiņcīņa | 6617 punkti | 13,33 — 1,77 — 13,52 — 23,76 — 6,12 — 55,93 — 2:09,43 |
Gads | Rezultāts | Vieta | Datums |
---|---|---|---|
2008 | 5175 punkti | Jalta, Ukraina | 2008. gada 17. maijs |
2010 | 5618 punkti | Monktona, Kanāda | 2010. gada 23. jūlijs |
2011 | 6063 punkti | Tallina, Igaunija | 2011. gada 22. jūlijs |
2012 | 6414 punkti | Londona, Apvienotā Karaliste | 2012. gada 4. augusts |
2013 | 6321 punkts | Kazaņa, Krievija | 2013. gada 8. jūlijs |
2014 | 6320 punkti | Gecisa, Austrija | 2014. gada 1. jūnijs |
2015 | 6516 punkti | Pekina, Ķīna | 2015. gada 23. augusts |
2016 | 6622 punkti | Gecisa, Austrija | 2016. gada 29. maijs |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Laura Ikauniece |
Apbalvojumi | ||
---|---|---|
Priekštecis: Anastasija Grigorjeva |
Latvijas gada sportiste 2015—2016 |
Pēctecis: Aļona Ostapenko |
|
|