Knuds I | |
---|---|
13. gadsimta Knuda portrets | |
Anglijas monarhs | |
Valdīšana | 1016–1035 |
Kronēšana | 1017. gada 6. janvārī (Londona) |
Dānijas monarhs | |
Valdīšana | 1018–1035 |
Norvēģijas monarhs | |
Valdīšana | 1028–1035 |
Dzimis |
apmēram 985. vai 995. gadā Dānija |
Miris | 1035. gada 12. novembrī |
Tēvs | Svens I Dakšbārda |
Knuds I Lielais[1] (dzimis 985. vai 995. gadā, miris 1035. gada 12. novembrī) bija Anglijas karalis (angļu: Cnut the Great vai Canute), Dānijas karalis Knuds II Lielais (dāņu: Knud den Store vai Knud II) un Norvēģijas karalis (senskandināvu: Knútr inn ríki, norvēģu: Knut den mektige).
Viņa tēvs bija Dānijas karalis Svens I Dakšbārda. Kopā piedalījušies Anglijas iekarošanā.[1] Knuds apvienoja Angliju, Dāniju un Norvēģiju lielvalstī, kas pēc viņa nāves izira.[1] Viņa valdīšanas laikā Dānijā tika uzsākta pastāvīga naudas kalšana.[1]
Gorma dinastijas valdnieks | ||||
---|---|---|---|---|
Priekštecis: Edmunds II Dzelzsvēders |
Anglijas karalis 1016. — 1035. |
Pēctecis: Haralds I Zaķakāja | ||
Priekštecis: Svens I Dakšbārda |
Dānijas karalis 1018. — 1035. |
Pēctecis: Knuds III | ||
Priekštecis: Olafs II Svētais |
Norvēģijas karalis 1028. — 1030./1035. |
Pēctecis: Svens Knutsons |
|
|
|
|