Lankasteru dinastija (House of Lancaster) bija Plantagenetu dinastijas atzars, Lankasteras hercogi, Akvitānijas hercogi (1399.-1499.), Anglijas karaļi (1399.-1471.). Dzimtas dibinātājs bija karaļa Edvarda III ceturtais dēls Ģentes Džons, Lankasteras hercogs. Tā dēls Henrijs Bolingbroks (no Bolingbrokas pils nosaukuma, kurā tas bija dzimis), gāza no troņa Ričardu II un pats kronējās par karali.

Lankasteras grāfi (Earls of Lancaster)

Lankasteras Edmunds Plantagenets, saukts Kuprainis (Edmund Plantagenet of Lancaster, Crouchback, 1246.-1296.) Henrija III otrs dēls; lords Ostu Virsuzraugs (Lord Warden of the Cinque Ports), Augstais lords Stjuarts (Lord High Steward), Lankasteras un Leičesteras grāfs.

Tomass Lankasters (Thomas Plantagenet of Lancaster, 1280.-1322.), Edmunda dēls; Lankasteras un Leičesteras grāfs
Henrijs Lankasters (Henry I Plantagenet of Lancaster, 1281.-1345.), Edmunda otrs dēls; Augstais lords Stjuarts, Lankasteras un Leičesteras grāfs

Lankasteras hercogi, pirmā paaudze (Dukes of Lancaster, first Creation)

Henrijs Grosmonts, 1. Lankasteras hercogs (Henry Plantagenet of Grosmont, 1st Duke of Lancaster, 1300.-1361.) Henrija dēls; Augstais lords Stjuarts, Derbijas, Lankasteras un Leičesteras grāfs, Lankasteras hercogs

Lankasteras hercogi, otrā paaudze (Dukes of Lancaster, second Creation)

Ģentes Džons Plantagenets, 1. Lankasteras hercogs (John Plantagenet of Gaunt, 1st Duke of Lancaster, 1340.-1399.)
Henrijs Bolingbroks, 2. Lankasteras hercogs (Henry of Bolingbroke of Lancaster, 2nd Duke of Lancaster and 1st Duke of Hereford, 1367.-1413.)

Lankasteras hercogi, trešā paaudze (Dukes of Lancaster, third Creation)

Henrijs Monmuts, 1. Lankasteras hercogs (Henry of Monmouth, 1st Duke of Lancaster, 1387.—1422.)

Lankasteras Plantageneti Anglijas tronī

Henrijs IV Lankasters (Henry IV, of Bolingbroke, 1367.-1413.), Anglijas karalis (1399.-1413.).
Henrijs V Lankasters (Henry V of Lancaster, 1387.-1422.), Anglijas karalis (1413.-1422.).
Henrijs VI Lankasters (Henry VI of Lancaster, 1421.-1471.), Anglijas karalis (1422.-1461. un 1470.-1471.).

1471. gadā t.s. Sarkanās un Baltās rozes karā virsroku ņēma Jorkas hercogi, Henrijs VI tika sagūstīts un nogalināts. Īsi pirms tam kaujā pie Tuksberijas bija kritis viņa vienīgais dēls Velsas princis Edvards - Plantagenetu dzimtas Lankasteru atzars pārstāja pastāvēt. Tās vietā Anglijas Karalistes tronī kāpa Jorku dinastija.

Lankasteru ģerboņi

	Ģentes Džons Plantagenets, 1. Lankasteras hercogs, Edvarda III dēls. Pēc laulībām ģerbonī klāt nāca elements no viņa sievas Kastīlijas Konstances ģerboņa: Kastīlijas karalistes torņi un lauvas.
	Tomass Lankasters, 1. Klarensas hercogs (Thomas of Lancaster, 1st Duke of Clarence), Henrija IV dēls.
	Džons Lankasters, 1. Bedfordas hercogs (John of Lancaster, 1st Duke of Bedford), Henrija IV dēls.
	Hamfrijs Lankasters, Gločesteras hercogs (Humphrey, Duke of Gloucester), Henrija IV dēls.
	Somersetas grāfi un hercogi (Džona Boforta, Ģentes Džona dēla, 1. Somersetas grāfa pēcnācēji). Džons Boforts, 1. Somersetas grāfs (John Beaufort, 1st Earl of Somerset) Henrijs Boforts, 2. Somersetas grāfs (Henry Beaufort, 2nd Earl of Somerset) Džons Boforts, 3. Somersetas grāfs, no 1443. gada 1. Somersetas hercogs (John Beaufort, 1st Duke of Somerset, became Duke of Somerset) Edmunds Boforts, 4. Somersetas grāfs, no 1448. gada 2. Somersetas hercogs (Edmund Beaufort, became 2nd Duke of Somerset,4th Earl of Somerset) Henrijs Boforts, 3. Somersetas hercogs (Henry Beaufort, 3rd Duke of Somerset). Edmunds Boforts, 4. Somersetas grāfs (Edmund Beaufort, 4th Duke of Somerset)
	Tomass Boforts, Eksteras hercogs (Thomas Beaufort, Duke of Exeter), Ģentes Džona dēls.

Bibliogrāfija

Мор Т., Эпиграммы. История Ричарда III. — Москва, 1973.
Kendall P., M. Richard the Third. — London, 1955, 1975.
Buck, sir George., The History of king Richard III. — Gloucester a. Sutton: 1979, 1982.
Ross C., Richard III. — London, 1983.
Steward D., Richard III. — London, 1983.
Петрушевский Д. М., Очерки из истории английского государства и общества в средние века. - 4 изд., Москва, 1937.
Пти-Дютайн Ш., Феодальная монархия во Франции и в Англии Х-XIII вв., - пер. с франц., Москва, 1938.