| Anatolijs Aleksejevs | |
|---|---|
| Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts | |
|
Amatā 1990 — 1992 | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1935. gada 1. novembrī[1] Rīga,  Latvija |
| Tautība | krievs |
| Politiskā partija | PSKP |
| Augstskola | Rīgas Politehniskais institūts |
Anatolijs Aleksejevs (1935) ir Latvijas krievu inženieris un sabiedriskais darbinieks. Bijušais rūpnīcas direktors, 1989. gada janvārī viņš piedalījās Interfrontes dibināšanā, bija tās prezidija priekšsēdētājs kopā ar Igoru Lopatinu.
1990. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu no 48. Rīgas vēlēšanu apgabala.[2] Bija viens no tiem deputātiem, kas nebalsoja par Latvijas neatkarības deklarāciju.[3]
Pēc Augusta puča izgāšanās Latvijas Republikas Augstākā padome sakarā ar Aleksejeva un vairāku citi deputātu pretvalstisko darbību Barikāžu laikā laikā izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Pēc komisijas slēdziena apstiprināšanas 1992. gada 9. jūlijā Augstākā padome nolēma viņam anulēt deputāta mandātu (94 deputāti par, 23 pret, 2 atturējās).[4]
Nekustamo īpašumu denacionalizācijas laikā 1992. gadā Aleksejevs atguva sava tēva namīpašumus un ieguva piecus Rīgas namus, ieskaitot īres namu Krišjāņa Valdemāra un Hanzas ielas stūrī. Pēc Daiņa Īvāna teiktā, kad īrnieki esot kurnējuši pret augstajām maksām, Aleksejevs atbildējis: "Politika ir politika, bet bizness ir bizness".[5]