Tērvetes pilskalns 2010. gadā

Zemgales pilskalni ir zemgaļu būvēti nocietinājumi Zemgales pakalnos, kas tika izmantoti pilsnovadu pārvaldei un patvērumam bruņotu konfliktu gadījumā.

Vēsture

Rakstītas ziņas par Zemgales pilskalniem atrodamas no 13. gadsimta. No tā laika dokumentiem noprotams, ka pastāvēja deviņi zemgaļu pilsnovadi vai zemes: Upmale, Dobele, Tērvete, Silene, Spārnene, Dobene, Žagare, kā arī Saulenes un Upītes robežnovadi tagadējā Lietuvas teritorijā. 1254. gadā Upmales un Zemgales zemes sadalīja Livonijas ordenis un Rīgas bīskapija. Pēc Zemgaļu sacelšanās (1259) apspiešanas 1290. gadā daļa zemgaļu (hronika min ap 100 000 cilvēku, taču šis skaitlis, iespējams, ir stipri pārspīlēts) nepakļāvās vāciešiem un, nodedzinājuši savu pēdējo pili Sidrabeni (pie Jonišķiem) pārcēlās uz Lietuvas dižkunigaitijas zemēm.

Livonijas krusta karu hronikās, Zemgales dalīšanas līgumos un citos dokumentos pieminēti Daugmales, Babītes, Mežotnes, Tērvetes, Svētkalns, Dobeles, Babotes, Spārnenes, Dobes (Incēnu), Raktes, Krustu kalns un citi pilskalni.

Reģistrēto pilskalnu saraksts (1938)

Zemgales pilskalni (pēc E.Brastiņa, 1937)

Pēc Ernesta Brastiņa veiktajiem Zemgales pilskalnu apsekojumiem[1] izveidoja reģistrēto pilskalnu sarakstu, kurā bija iekļauti šādi pilskalni:[2]

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautie pilskalni (1998)

Šajā rakstā trūkst būtiskas informācijas. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā.

1998. gada 29. oktobrī Latvijas Republikas Kultūras ministrija izdeva rīkojumu Nr. 128., kurā bija uzskaitīti šādi Zemgales pilskalni — Valsts un vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļi:[3][4][5]

Skatīt arī

Atsauces

  1. Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 2. sējums Zemgale un Augšzeme. Rīga, 1926.
  2. Latviešu konversācijas vārdnīcas XVI. sējuma 32 346 — 32 347 slejas. Rīga: 1937.-1938.
  3. «LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 10. novembrī. Skatīts: 2013. gada 29. martā.
  4. LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2015. gada 22. jūlijā, Wayback Machine vietnē. (turpinājums Liepājas rajons — Talsu rajons)
  5. «LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 1. septembrī. Skatīts: 2013. gada 30. martā.

Ārējās saites