|
Vangari Maatai (Wangari Muta Maathai; dzimusi 1940. gada 1. aprīlī, mirusi 2011. gada 25. septembrī) bija Kenijas sabiedriskā un politiskā darbiniece. 2004. gadā viņa bija pirmā afrikāniete,[1] kura ieguva Nobela miera prēmiju par viņas ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā, demokrātijas un miera sekmēšanā.[2]
Pēc izglītības Maatai ir bioloģijas zinātņu doktore.[1] Izglītību ieguvusi gan dzimtajā Kenijā, gan vēlāk, izmantojot ārvalstu stipendiju, Amerikas Savienotajās Valstīs.[3] Septiņdesmitajos gados, kad viņa atgriezās dzimtenē, iesaistījās sabiedriskajās aktivitātēs. 1977. gadā Maatai izveidoja nevalstisko organizāciju Zaļās jostas kustība, kas nodarbojas ar koku stādīšanu, lai nodrošinātu koksnes resursu atjaunošanos, saglabāšanos, kā arī novērstu zemes noplicināšanu. Kopš organizācijas izveidošanas tā ir nodrošinājusi vairāk kā 45 miljonu koku iestādīšanu Kenijā.[4] Paralēli tam šī organizācija aizstāv cilvēktiesību ievērošanu un aizsardzību. Kopš 1986. gada Zaļās jostas kustība darbojas arī citās Āfrikas valstīs.[5]
2003. gadā Maatai ievēlēja Kenijas parlamentā. Šajā laika periodā viņa bija arī Vides ministra vietniece. 2004. gadā viņa saņēma Nobela miera prēmiju par ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā, demokrātijas un miera sekmēšanā. Galvenokārt prēmija tika piešķirta par Zaļās jostas kustības veiktajām aktivitātēm. Viņa bija pirmā afrikāniete un divpadsmitā sieviete, kura ieguva šo atzinības apliecinājumu.[1] 2009. gadā pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra Pana Kimuna iniciatīvas Maatai kļuva par ANO miera vēstnieci klimata izmaiņu jautājumos.[6]
Apbalvojumi | ||
---|---|---|
Priekštecis: Širina Ebādi |
Nobela miera prēmija 2004 |
Pēctecis: Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra Mohameds El Barādeī |
|
|