Sfagni | |
---|---|
Magelāna sfagns | |
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Lapu sūnas (Bryophyta) |
Klase | Sfagnu klase (Sphagnopsida) |
Rinda | Sfagnu kārta (Sphagnales) |
Dzimta | Sfagnu dzimta (Sphagnaceae) |
Ģints | Sfagni (Sphagnum) |
Sfagni Vikikrātuvē |
Sfagni (Sphagnum) ir sūnu ģints. Sfagni, saukti arī par baltajām sūnām, ir muklājiem, purviem un mitriem mežiem raksturīga sūnu grupa. Tās ir daudzgadīgas sūnas ar pušķveida zariem un tievu stumbru, kas apakšdaļā pamazām atmirst un tā veido kūdru. Sfagni spēj uzsūkt lielu ūdens daudzumu, tādējādi ietekmējot ekoloģiju. Pasaulē ir ap 150 sfagnu sugu, Latvijā konstatētas 37.[1]
Sfagnu lapām nav dzīslas, plātnes šūnas ir divu veidu — garās un zaļās hlorocistas, kas satur hlorofilu un asimilē, un bezkrāsainās, tukšās hialocistas, kuru apvalks ir ar gredzenveida uzbiezējumiem un daudzām porām ūdens un barības vielu uzņemšanai un piegādei hlorocistām.[2]
Vēsturiski sfagni izmantoti spraugu aizdrīvēšanai laivās un ēkās, bišu stropu ieziemošanai un mājlopu pakaišiem. Sfagni lietoti arī apsējos un paketēs medicīnā.[1]
|