 Spacewatch 1999. gada attēls | |
| Atklāšana | |
|---|---|
| Atklājējs/i | Spacewatch |
| Atklāšanas datums | 1999. gada okt.-nov. |
| Orbitālie parametri | |
| Epoha 2000. gada 1. janvāris | |
| Lielā pusass (rādiuss) | 24 099 000 km[1] |
| Ekscentricitāte | 0,2796[1] |
| Apriņķojuma periods | 758,82 d [1] |
| Slīpums | 147,080° pret ekliptiku [1] |
| Riņķo ap | Jupiteram |
| Fiziskie parametri | |
| Vidējais rādiuss | ~4,3 km [2] |
| Vidējais blīvums | 2,6 g/cm3[2] |
| Albedo | 0,04 [2] |
| Redzamais spožums | 20,8 R [2] |
Kalliroja[3], arī Jupiters XVII[4] ir Jupitera pavadonis. To 1999. gada beigās atklāja Spacewatch projektā Kitpīkas Nacionālajā observatorijā. Tobrīd domāja, ka tas ir asteroīds un tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums 1999 UX18.[5] Amerikāņu astronoms Timotijs Spars (Timothy B. Spahr) 2000. gada 18. jūlijā atklāja, ka objekts riņķo ap Jupiteru un ir pavadonis. Tam tika piešķirts jauns pagaidu apzīmējums S/1999 J1[6].
2002. gada 22. oktobrī Starptautiskā Astronomijas savienība pavadonim piešķīra vārdu Kalliroja[7]. Kalliroja ir tēls grieķu mitoloģijā, viena no Zeva mīļākajām.
Kalliroja ir neliels pavadonis. Tā diametrs ir tikai apmēram 8,6 km. Pavadonis ir piederīgs Pāsifajas grupai.