Indras pagasts | |
---|---|
Novads: | Krāslavas novads |
Centrs: | Indra |
Kopējā platība:[1] | 130,1 km2 |
• Sauszeme: | 126,1 km2 |
• Ūdens: | 4,1 km2 |
Iedzīvotāji (2023):[2] | 763 |
Blīvums (2023): | 6,1 iedz./km2 |
Indras pagasts Vikikrātuvē |
Indras pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām, Baltkrievijas pierobežā. Robežojas ar sava novada Piedrujas, Kalniešu un Robežnieku pagastiem, kā arī Baltkrievijas Vitebskas apgabala Verhņadzvinskas rajonu.
Upes: Gorodiščes upīte (Izovka), Krutovka, Seļica.
Ezeri: Baltais ezers (Beloje), Dolgojes ezers, Garais ezers, Izovas ezers, Krakļinka, Krugļeņkoje, Maksimovas ezers, Melnezers (Čornoje), Ostrovnas ezers, Saveiku ezers.
Pēc miera līguma ar Krieviju noslēgšanas 1920. gada augustā Pridruiskas (Piedrujas) pagasts (Придруйская) un daļa Suškovas pagasta (Сушковская; baltkrievu: Сушкі), kas arī tika piedalīta pagastam, no Drisas apriņķa tika pievienoti Daugavpils apriņķim Latvijā[4]. Līdz 1920. gada agrārajai reformai tagadējā Indras pagasta teritorijā atradās Balbinavas un Dvorčānu muižas.[5]
1939. gadā Daugavpils apriņķa Piedrujas pagastu (platība 1935. gadā - 164,86 km²) pārdēvēja par Indras pagastu (1937. gadā 6793 iedzīvotāji), kas aizņēma tagadējo Indras un Piedrujas pagastu teritoriju.
1945. gadā pagastā izveidoja Dvorčānu, Indras, Ķeļavas, Kuzmiņu, Piedrujas un Voicuļevas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Krāslavas rajona Indras ciemam 1950. gadā pievienoja likvidēto Kuzmiņu ciemu, 1961. gadā - likvidēto Voicuļevas ciemu.[6]
1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Indras pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Krāslavas novadā. Pagasts aizņem bijušā Piedrujas (Indras) pagasta ziemeļdaļu.
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[7]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Lielākās apdzīvotās vietas ir Indra (pagasta centrs), Vaicuļeva, Vaivodi, Dargeļeva, Beloje, Rusakova, Gorodišče, Čornoje, Ostrovna.
|