Ina Druviete
2011. gada 17. oktobris. Deputāte Ina Druviete dod svinīgo solījumu.
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministre
Amatā 2004. gada 2. decembris — 2006. gada 7. aprīlis
Prezidents	Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs	Aigars Kalvītis
Priekštecis	Juris Radzevičs
Pēctecis	Baiba Rivža
Amatā 2014. gada 22. janvāris — 2014. gada 5. novembris
Prezidents	Andris Bērziņš
Premjerministrs	Laimdota Straujuma
Priekštecis	Vjačeslavs Dombrovskis
Pēctecis	Mārīte Seile
11. Saeimas deputāte
Amatā 2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 23. janvāris
Prezidents	Andris Bērziņš
Premjerministrs	Laimdota Straujuma Valdis Dombrovskis
10. Saeimas deputāte
Amatā 2010. gada 2. novembris — 2011. gada 16. oktobris
Prezidents	Valdis Zatlers
Premjerministrs	Valdis Dombrovskis
9. Saeimas deputāte
Amatā 2006. gada 7. novembris — 2010. gada 2. novembris
Prezidents	Valdis Zatlers
Premjerministrs	Aigars Kalvītis Ivars Godmanis Valdis Dombrovskis
8. Saeimas deputāte
Amatā 2002. gada 5. novembris — 2004. gada 16. decembris
Prezidents	Vaira Vīķe-Freiberga Valdis Zatlers
Premjerministrs	Einars Repše Indulis Emsis Aigars Kalvītis
Dzimšanas dati	1958. gada 29. maijā (65 gadi) Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija)
Tautība	latviete
Politiskā partija	Jaunais laiks Pilsoniskā savienība Vienotība
Dzīvesbiedrs(-e)	Jānis Druvietis
Profesija	filoloģe
Augstskola	Latvijas Valsts universitāte
Triju zvaigžņu ordenis

Ina Druviete (dzimusi 1958. gada 29. maijā Rīgā) ir LU prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā, profesore, politiķe un filoloģe. 8., 9., 10. un 11. Saeimas deputāte. Latvijas izglītības un zinātnes ministre (2004–2006, 2014). Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle.

Dzīvesgājums

Dzimusi 1958. gada 29. maijā Rīgā inženierzinātņu doktora Pētera Blinkena un valodnieces Ainas Blinkenas ģimenē. Mācījās Rīgas 55. vidusskolā, tad Rīgas 49. vidusskolā.^[1] 1981. gadā absolvēja studijas Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē. 1985. gadā ieguva filoloģijas zinātņu kandidāta grādu par disertāciju "Kārļa Mīlenbaha zinātniskās darbības nozīme latviešu literārās valodas normu attīstībā"; 1992. gada 25. septembrī nostrifikācijas kārtībā ieguva filoloģijas doktora (Dr. philol.) zinātnisko grādu. 1992. gadā kļuva par LU Latviešu valodas institūta vadošo pētnieci. Papildinājās 1993. gadā Stokholmā un Oslo, 1995. gadā Roskildē. 1996. gadā ieguva habilitētā filoloģijas doktora (Dr. habil. philol.) zinātnisko grādu par habilitācijas darbu "Latviešu valodas sociolingvistiskā situācija (izpētes metodes un raksturojums: statistika, psiholoģija, politika)". 1996./1997. gadā I. Druviete kā Fulbraita stipendiāte papildinājās Pitsburgas universitātē. 1997. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesori.

Kopš 2015. gada Druviete ir LU prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā.

Politiskā darbība

Latvijas Republikas 8.–11. Saeimas deputāte, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja (2002–2014). No 2004. līdz 2006. gadam un 2014. gadā Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministre.

• 2002.—2008. gadā: partijā Jaunais laiks, no kuras ievēlēta 8. un 9. Saeimā;
• 2008. gadā: izstājās no JL un iestājas jaundibinātajā partijā Pilsoniskā savienība;
• no 2011. gada: partija "Vienotība".

Darbi

• Значение научной деятельности Карла Миленбаха для развития норм латышского литературного языка: диссертация на соискание ученой степени кандидата филологических наук: 10.02.02 - языки народов СССР (латышский язык). Ригаː Акад. наук Латв. ССР. Ин-т яз. и лит. им. А. Упита 1985. - 192 с.
• Latviešu valodas sociolingvistiskā situācija: (izpētes metodes un raksturojums: statistika, psiholoģija, politika): disertācija habilitētā filoloģijas doktora grāda iegūšanai. Rīgaː Latviešu val. inst. 1996. - 259 lp.
• Sociolinguistic situation and language policy in the Baltic States. Rīga: Latvijas Universitāte, 2000. - 44 lpp.
• I. Druviete, M. Gavriļina. Minoritātes bērni latviešu mācībvalodas skolās = Дети национальных меньшинств в школах с латышским языком обучения. Rīga: Puse Plus, 2003.-52 lpp.

Atsauces

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ina Druviete

• Īsa biogrāfija