![]() | |||||||||||||||||||
Personas dati | |||||||||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Gustavs Fēlikss Flatovs | |||||||||||||||||||
Dzimis | 1875. gada 7. janvārī![]() ![]() | ||||||||||||||||||
Miris | 1945. gada 29. janvārī![]() ![]() | ||||||||||||||||||
Tautība | Ebrejs | ||||||||||||||||||
Profesionālā informācija | |||||||||||||||||||
Pārstāvētā valsts | ![]() | ||||||||||||||||||
Sporta veids | Vingrošana | ||||||||||||||||||
Disciplīna | Sporta vingrošana | ||||||||||||||||||
Olimpisko spēļu informācija | |||||||||||||||||||
Dalības reizes | 2 (1896 un 1900) | ||||||||||||||||||
Medaļas | 2 | ||||||||||||||||||
|
Gustavs Fēlikss Flatovs (vācu: Gustav Felix Flatow; dzimis 1875. gada 7. janvārī, miris 1945. gada 29. janvārī) bija vācu sporta vingrotājs, divu olimpisko zelta medaļu ieguvējs 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.[1]
Gustavs Flatovs pēc tautības bija ebrejs.[2] Viņš ir dzimis Berentē, Rietumprūsijā, bet 1892. gadā pārvācās uz Berlīni.
1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Atēnās Flatovs startēja septiņās sporta vingrošanas disciplīnās. Olimpiskās zelta medaļas viņš izcīnīja kā Vācijas vingrotāju komandas pārstāvis komandu sacensībās uz līdztekām un komandu vingrošanā uz stieņiem.[3][4] Savukārt pārējās piecās disciplīnās — atbalsta lēcienā, līdztekās, vingrošanas riņķos, vingrošanā uz stieņa un vingrošanā uz zirga viņš neizcīnīja godalgotās vietas.
Flatovs startēja arī nākamajās, 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, Parīzē. Šajās olimpiskajās spēlēs viņš startēja vingrošanas daudzcīņā, kur izcīnīja dalīto 102./104. vietu, iegūstot 204 punktus.[5]
Spēles | Sporta veids | Disciplīna | Rezultāts (punkti) |
Vieta |
---|---|---|---|---|
![]() |
![]() |
Atbalsta lēciens | — | |
Līdztekas | — | |||
Vingrošanas riņķi | — | |||
Vingrošanas stienis | — | |||
Vingrošanas zirgs | — | |||
Komandas, līdztekas | ![]() | |||
Komandas, vingrošanas stienis | ![]() | |||
![]() |
![]() |
Daudzcīņa | 204 | 102/104 |
Pēc olimpiskajām spēlēm Gustavs Flatovs atteicās no vingrošanas, lai vadītu savu tekstilrūpniecības uzņēmumu, kuru bija dibinājв 1899. gadā.
Pēc nacistu veiktās varas pārņemšanas Vācijā 1933. gadā Flatovs bēga uz Nīderlandi. 1943. gada jaungada vakarā viņš tika ieslodzīts un 1944. gada februārī nosūtīts uz Terezīnštātes koncentrācijas nometi, kur viņa brālēns Alfrēds Flatovs jau bija miris 1942. gadā. Nepilnu gadu vēlāk Gustavs Flatovs tur mira 70 gadu vecumā.[6][7] Nometnē viņš zaudēja līdz 20 kg.
1986. gadā žurnālisti atklāja viņa urnu, kas tika paslēpta Terezinā netālu no koncentrācijas nometnes vietas.
1997. gadā Berlīnē, godinot Alfrēdu un Gustavu Flatovus, Reichssportfeldstraße (iela) netālu no Berlīnes Olimpiskā stadiona tika pārdēvēta par Flatowallee (Flatovu avēnija). Berlīnes priekšpilsētā Kroicbergā pie Flatow-Sporthalle (sporta zāles) tika novietota piemiņas plāksne abiem sportistiem. Vācijas Pasts izdeva četru pastmarku komplektu, lai atzīmētu mūsdienu olimpisko spēļu 100. gadadienu. Uz vienas no šīm pastmarkām bija attēloti arī Flatovi.
|
|