Grindeks
Sauklis	Lai veselība ir tavs dzīvesstils!
Veids	akciju sabiedrība
Dibināts	1946. gads
Galvenais birojs	Rīga,  Latvija
Vadība	Kirovs Lipmans (padomes priekšsēdētājs) Juris Hmeļņickis (valdes priekšsēdētājs)
Darbinieki	1445
Apgrozījums	231,1 milj. eiro (2021)
Nozare	farmācija
Produkti	medikamenti, aktīvās farmaceitiskās vielas
Mājaslapa	grindeks.eu

AS Grindeks (zīmols Grindex) ir Latvijas farmācijas uzņēmums. Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir oriģinālproduktu, patentbrīvo un aktīvo farmaceitisko vielu pētniecība, izstrāde, ražošana un pārdošana. Galvenās Grindeks terapeitiskās grupas ir sirds un asinsvadu, centrālās nervu sistēmas, pretvēža un diabēta medikamenti. Grindeks ir vadošais zāļu ražotājs Baltijas valstīs, pazīstamākie produkti ir mildronāts un ftorafūrs. 2021. gadā Grindeks produkciju importēja uz vairāk nekā 100 pasaules valstīm.

Grindeks koncernu veido AS Grindeks un meitas uzņēmumi — AS Kalceks (Latvija), HBM Pharma Ltd. (Slovākija), AS Tallinas Farmaceitiskā rūpnīca (Igaunija), SIA Namu apsaimniekošanas projekti (Latvija) un citi.^[1]

Lielākais akcionārs ir SIA Liplat Holding (96,78 %), kas pieder Kirovam Lipmanam, Annai Lipmanei un Filipam Lipmanam.^[2]

1946. gadā Latvijas Zinātņu Akadēmijai tika pievienota Latvijas PSR Pārtikas rūpniecības ministrijas pakļautībā esošā Vitamīnu un hormonu rūpnīca, kas tika pārveidota par Eksperimentālo vitamīnu rūpnīcu. Šajā rūpnīcā ražoja galvenokārt vitamīnus dražejas, mikroelementu maisījumus, alus raugu, mežrozīšu sīrupu.

• 1957. gadā Vitamīnu un hormonu rūpnīcu iekļauj jaunizveidotā Organiskās sintēzes institūta (OSI) sastāvā, izveidojot Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Organiskās sintēzes institūta Eksperimentālo rūpnīcu. Institūta dibinātāja LZA akadēmiķa, profesora Solomona Hillera (1915—1975) vadībā sākas OSI sintezēto preparātu ražošana.
• 1950. gadu beigās tika uzsākta ķīmisko preparātu fenilīna, furazolidona, furadonīna un TioTEFA ražošana. Sākas darbs pie pretvēža līdzekļu izstrādes.
• 1964. gadā tiek veikta pretvēža preparāta aktīvās vielas — ftorafūra — pirmā ķīmiskā sintēze.
• 1965. gadā rūpnīca pāriet tikai uz organiskās sintēzes produktu ražošanu. Kopumā sešdesmitajos gados izstrādāti aptuveni 30 dažādi preparāti un to tehnoloģijas, kā arī uzsākta šo preparātu ražošana.
• 1972. gadā tiek noslēgti pirmie sadarbības līgumi ar Japānas farmaceitiskajiem uzņēmumiem Iskra Industry un Taiho Pharmaceuticals par pretvēža preparāta ftorafūra piegādi.
• 1970. gadu otrajā pusē ražošanā tiek ieviestas molekulārās bioloģijas un mikrobioloģijas laboratoriju izstrādes, pilnveidotas ražošanas tehnoloģijas, tiek apgūtas jaunu substanču sintēzes. Aizsākas Grindeks oriģinālpreparāta Mildronāta sintēze.
• 1985. gadā Organiskās sintēzes institūta Eksperimentālajai rūpnīcai tiek pievienota Rīgas Medicīnisko preparātu rūpnīca, ar kuru jau kopš 1973. gada bija uzsākta gatavo zāļu formu izstrāde un ražošana. Apvienotajā rūpnīcā paplašina tehnoloģisko pētījumu centru, organiskās sintēzes laboratoriju, tehnoloģisko procesu modelēšanas laboratoriju, analīzes un standartizācijas laboratoriju.
• 1980. gados katrs ceturtais jaunais medicīniskais preparāts bijušajā PSRS tika radīts LZA OSI un izstrādāts tā Eksperimentālajā rūpnīcā. Kopskaitā tiek izstrādāti vairāk nekā 60 jauni preparāti.

• Līdz ar Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanu uz Eksperimentālās rūpnīcas bāzes 1991. gadā tiek nodibināts Latvijas Valsts medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas uzņēmums Grindeks, kura nosaukums veidots no pirmā latviešu izcelsmes farmaceita profesora Dāvida Hieronīma Grindeļa uzvārda.
• 1997. gadā noslēdzas uzņēmuma privatizācijas process un tiek izveidota publiskā akciju sabiedrība Grindeks.
• 1998. gada martā publiskā akciju sabiedrība Grindeks iegādājas Tallinas Farmaceitiskās rūpnīcas kontrolpaketi (55%); tā bija specializējusies ziežu ražošanā..
• 2000. gadā Grindeks saņem Lielbritānijas Medicīnas produktu kontroles inspekcijas izdoto Labas ražošanas prakses (GMP, Good Manufacturing Practice) sertifikātu. Saņemtais sertifikāts apliecina uzņēmuma tablešu un kapsulu ražotnes atbilstību starptautiskajām zāļu ražošanas prasībām.

• 2002. gadā uzņēmums pievienojās ANO Globālajam līgumam un pasaules ķīmijas rūpniecības programmai “Atbildīgā rīcība”.
• 2003. gada 12. martā Grindeks kļūst par pirmo pašmāju zāļu ražotāju, kas saņem Labas ražošanas prakses sertifikātu no Latvijas Valsts zāļu aģentūras. Ar šo sertifikātu valsts ir atzinusi, ka Grindeks ražotās produkcijas kvalitāte ir atbilstoša pasaules standartiem.
• 2006. gadā Grindeks izveidoja meitasuzņēmumus SIA „Namu apsaimniekošanas projekti″ un OOO Grindeks Rus (Krievijā).^[3] Tajā pašā gadā uzņēmums nodibināja fondu „Zinātnes un izglītības atbalstam”, kura mērķis ir atbalstīt un veicināt speciālistu izaugsmi un izglītošanu inženierzinātnēs, dabas zinātnēs un farmācijā.
• 2007. gadā tika atklāta jauno aktīvo farmaceitisko vielu Analītiskās mērogošanas laboratorija.
• 2007. gadā Grindeks sāka piedāvāt jaunās paaudzes medikamentu šizofrēnijas ārstēšanai — Rispaxol®.
• 2007. gadā Grindeks kļuva par vienīgo Tallinas farmaceitiskās rūpnīcas īpašnieku.
• 2008. gadā tika pabeigta jaunākās paaudzes medikamenta progresējoša krūts vēža ārstēšanai sievietēm post menopauzē — Axastrol® reģistrācija.
• 2009. gadā Grindeks sāka piedāvāt vairākus jaunus medikamentus bezrecepšu zāļu grupā. Nozīmīgs papildinājums produktu klāstā ir Rimantadine-Grindeks — atzīts pretvīrusu medikaments gripas ārstēšanā.
• 2009. gadā Grindeks aktīvo farmaceitisko vielu produktu portfeli papildināja jauna aktīvā farmaceitiskā viela ursodeoksiholskābe (UDHS), kas tiek izmantota gatavo zāļu ražošanai aknu un žultsakmeņu slimību ārstēšanā.
• 2009. gadā tika atklāta jauna gatavo zāļu formu ražotne, kuras jauda ir 1,5 miljardi tablešu un 500 miljoni kapsulu gadā.
• 2009. gadā tika atklātas jaunas rūpniecisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kurās īstenots bioloģiskās attīrīšanas princips.

• 2011. gadā tika atklāts jauns pretvēža gatavo zāļu formu ražošanas iecirknis, sāka ražot vitamīnu sēriju Gritamin un tika atklāta aktīvās farmaceitiskās vielas UDHS ražotne.
• 2012. gadā Grindeks atklāj Ziežu un gelu ražošanas iecirkni, kas ir viens no modernākajiem Baltijas valstīs.
• 2012. gadā Grindeks Vides kontroles laboratorija saņem Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja akreditācijas apliecību ISO 17025, kas apliecina Grindeks Vides kontroles laboratorijas kompetenci
• 2012. gadā Grindeks noslēdza līgumu par visu (100%) akciju iegādi HBM Pharma s.r.o. Slovākijā.
• 2013. gadā Grindeks saņem OHSAS 18001 sertifikātu un kvalitātes vadības sistēma saņem Krievijas ГОСТ ISO 9001-2011 sertifikātu.
• 2013. gadā sekmīgi norit ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes (U.S. Food and Drug Administration) inspekcija, kas apliecina, ka Grindeks sadarbība ar ASV uzņēmumiem aktīvo farmaceitisko vielu biznesā varēs turpināties un attīstīties.
• 2014. gadā Grindeks atklāja Kvalitātes kontroles laboratoriju.
• 2017. gadā meitas uzņēmumā HBM Pharma s.r.o. Slovākijā tika atklāta jauna ampulu ražošanas līnija.
• 2018. gada jūnijā tika pabeigts HBM Pharma s.r.o. 100 % kapitāldaļu iegādes darījums no Kiprā reģistrētā uzņēmuma Dashdirect Limited.^[4]
• 2018. gada jūlijā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" rīkotajā izsolē "Grindeks" par 886 500 eiro iegādājās bijušo Šķirotavas cietumu Rīgā, Krustpils ielā 63; tur uzņēmums plānoja izveidot inovāciju centru.^[5]
• 2020. gada jūlijā Lipmanu ģimenes uzņēmums SIA Liplat Holding iegādājās vēl 1,35 % "Grindeks" akciju, palielinot savu dalību uzņēmumā līdz 94,16 %.
• 2020. gada septembrī "Grindeks" publicēja attīstības stratēģiju līdz 2025. gadam, kas paredzēja uzņēmumam turpmāk fokusēties uz sirds un asinsvadu, centrālo nervu sistēmu ietekmējošo, pretvēža un diabēta ārstēšanas medikamentu klāsta paplašināšanu. "Grindeks" plānoja darbības paplašināšanu jaunos tirgos: Eiropas Savienības valstīs, ASV, Japānā, Dienvidkorejā, Austrālijā un Jaunzēlandē. Projekts paredzēja izveidot jaunu farmaceitisko ražotni, kā arī meitas uzņēmuma "Kalceks" attīstību.^[6]
• 2020. gada 10. novembrī ārkārtas akcionāru sapulcē tika nolemts izslēgt AS "Grindeks" akcijas no Nasdaq Riga Baltijas Oficiālā saraksta.^[7]
• 2020. gada 23. decembrī sākās Liplat Holding izteiktais obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums.
• 2021. gada 9. februārī AS "Grindeks" iesniedza lūgumu izslēgt uzņēmuma akcijas no Nasdaq Riga biržas. Tad Liplat Holding piederēja 96,78 % "Grindeks" akciju.

"Grindeks" padome:

• Kirovs Lipmans — padomes priekšsēdētājs,
• Anna Lipmane, padomes priekšsēdētāja vietniece,
• Filips Lipmans, padomes loceklis.

Uzņēmuma valde:

• Juris Hmeļņickis — valdes priekšsēdētājs;
• Andrejs Liberts — valdes loceklis, Komercdaļas direktors.

• AS "Kalceks", Latvija
• Tallinna Farmaatsiatehase AS ("Tallinas Farmaceitiskā rūpnīca"), Igaunija
• SIA HBM PHARMA, Slovākija
• SIA "Namu apsaimniekošanas projekti", Latvija

"Grindeks" ir pārstāvniecības Lietuvā, Igaunijā, Baltkrievijā, Ukrainā, Azerbaidžānā, Gruzijā, Uzbekistānā, Moldovā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Krievijā, Uzbekistānā.

Liplat Holding, SIA** — 96,78%.

Grindeks produktu portfeli veido

• oriģinālie produkti un patentbrīvās zāles
• aktīvās farmaceitiskās sastāvdaļas.

• Ftorafur®
• Mildronāts®

Papildus ikgadējiem biznesa uzdevumiem Grindeks ir izvirzījis mērķi uzlabot uzņēmuma darbību korporatīvās sociālās atbildības jomā.^[8] Uzņēmums ir definējis, ka trīs galvenās korporatīvās sociālās atbildības prioritātes ir:

• veselība un drošība — aptverot gan pacientus, gan darbiniekus;
• vides aizsardzība;
• ētika, apliecinot Grindeks spēju rīkoties godīgi daudzpusīgajā farmācijas biznesā.

2020. gadā Grindeks koncerns sasniedza vēsturiski straujāko apgrozījuma un peļņas pieaugumu. Grindeks koncerna apgrozījums sasniedza 187,0 miljonus eiro — par 45,6 miljoniem eiro jeb 32% vairāk nekā 2019. gadā. Peļņa sastādīja 19,0 miljonus eiro, kas ir par 5,6 miljoniem eiro jeb 42% vairāk nekā 2019. gadā.^[9]

Koncerna gatavo zāļu formu realizācijas apjoms 2020. gadā bija 173,6 miljoni eiro un, salīdzinot ar 2019. gadu, ir pieaudzis par 41,5 miljoniem eiro jeb par 31%. 2020. gadā aktīvo farmaceitisko vielu realizācijas apjoms bija 12,5 miljoni eiro, kas ir par 3,9 miljoniem eiro jeb 46% vairāk nekā 2019. gadā. 2020. gadā Grindeks koncerns ir nostiprinājis savas pozīcijas pasaules farmācijas tirgū un eksportējis produkciju uz 93 valstīm par kopējo summu 176,1 miljons eiro.

Grindeks koncerna konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gadu koncerns noslēdzis ar rekordlielu apgrozījumu un peļņu. Šajā periodā Grindeks koncerna apgrozījums sasniedza 231,1 milj. eiro, kas ir par 44,0 milj. eiro vai 24% vairāk nekā 2020. gadā. 2021. gadā koncerna peļņa bija 41,0 milj. eiro, kas ir par 22,1 milj. eiro vai 2 reizes vairāk nekā 2020. gadā.^[10]

Grindeks koncerna rekordaugstā peļņa un apgrozījums sasniegts, būtiski pieaugot pieprasījumam pēc koncerna ražotajiem sirds un asinsvadu, centrālās nervu sistēmas un slimnīcu segmenta medikamentiem, kā arī no AS Grindeks meitas uzņēmuma AS Kalceks piedāvātā slimnīcu segmenta.

"Grindeks" atbalsta vairākus pasākumus, tostarp Gada balvas medicīnā^[11] pasniegšanu, ko rīko Rīgas Stradiņa universitātes Absolventu asociācija. AS "Grindeks" ir Latvijas Universitātes fonda bronzas mecenāts. 2004. gadā uzņēmums ziedoja līdzekļus LU Medicīnas fakultātes aparatūras modernizācijai.^[12]

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Grindeks.
• Grindeks vietne

s d l Latvijas 20 vērtīgākie uzņēmumi 2023. gadā Swedbank Baltics Latvenergo Latvijas valsts meži Mikrotīkls MAXIMA Latvija Augstsprieguma tīkls Kronospan Riga ELKO grupa Latvijas Mobilais Telefons RIMI LATVIA SEB banka Tet Tele2 Citadele banka Latvijas Finieris Latvijas Gāze Grindeks Valsts nekustamie īpašumi Air Baltic Corporation Bite Latvija Pēc biržas Nasdaq Riga un investīciju baņķieru sabiedrības Prudentia apkopotā saraksta TOP 101.

s d l Nasdaq Riga Latvijas uzņēmumi Oficiālais saraksts DelfinGroup INDEXO SAF Tehnika Otrais saraksts Amber Latvijas balzams Latvijas Gāze Latvijas Jūras medicīnas centrs Rīgas kuģu būvētava Siguldas CMAS Alternatīvais tirgus First North APF Holdings Frigate MADARA Cosmetics Virši-A Agrāk kotētie Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca Grindeks HansaMatrix Latvijas kuģniecība Ventspils nafta Liepājas Metalurgs Olainfarm Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca Valmieras stikla šķiedra VEF