Jānis Ernests Teodors Felsbergs
Jānis Ernests Teodors Felsbergs
Personīgā informācija
Dzimis 1866. gada 7. novembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Nēķena pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1928. gada 31. augustā (61 gads)
Rīga Karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis
Bērni Lūcija Felsberga-Bērziņa
Zinātniskā darbība
Zinātne vēsture
Darba vietas Tērbatas universitāte, Voroņežas universitāte, Latvijas Universitāte
Alma mater Tērbatas universitāte

Jānis Ernests Teodors Felsbergs (dzimis 1866. gada 7. novembrī, miris 1928. gada 31. augustā) bija latviešu mākslas vēsturnieks, Tērbatas Universitātes un Latvijas Universitātes profesors, pirmais Latvijas Augstskolas rektora pienākumu izpildītājs (1920—1922) un LU rektors (1922—1923).

Dzīvesgājums

Ernests Felsbergs dzimis 1866. gada 7. novembrī (pēc vecā stila 25. oktobrī) Nēķenes pagasta "Pīkāņu" mājās mežsarga Reiņa Felsberga (1839—1869) un viņa sievas Kristīnes (1845—1909) ģimenē. Agri zaudēja tēvu, māte otrreiz apprecējās ar Krišjāni Felsbergu (1846—1916). Mācījās Taurenes un Dzērbenes draudzes skolās, pēc tam Cēsu apriņķa skolā. Pēc kalpa gaitām (1882—1884) viņš līdz 1888. gadam strādāja Vecpiebalgas Veļķu pagasta skolā, bet nākamos četrus gadus par mājskolotāju Daugavpils apriņķa Līksnā. 1892. gadā viņš kļuva par mājskolotāju Liepkalnē, 1895. gada ziemā apguva senās valodas pie toreizējā Tērbatas studenta Jāņa Endzelīna, 1897. gada maijā beidza Rīgas Aleksandra ģimnāziju un rudenī uzsāka klasiskās filoloģijas studijas Tērbatas Universitātē. Tur kļuva par vecākās latviešu studentu korporācijas Lettonia biedru. Visvairāk Felsberga uzskatus ietekmējuši hellēnists Aleksandrs Ņikitskis (1859—1921) un mākslas vēsturnieks Vladimirs Malmbergs (1860—1921). Pēc studiju beigām 1901. gada maijā Felsbergs uz diviem gadiem tika nosūtīts papildināties uz Pēterburgas universitāti, bet 1904. gadā uz Berlīnes universitāti pie Eduarda Meijera (Meyer) un Ulriha fon Vilamovica-Mellendorfa (von Wilamowitz-Moellendorff).

1905. gadā viņš mācīja grieķu un latīņu valodu Trefnera privātģimnāzijā Tērbatā, bet 11. novembrī pēc darba “Pētījumi par Hēraklejas tabulām” publiskas aizstāvēšanas ieguva privātdocenta titulu. 1910. gada 29. aprīlī Felsbergs aizstāvēja doktora disertāciju “Brāļi Grakhi”. 10. septembrī Felsbergam piešķīra klasiskās filoloģijas un arheoloģijas profesora nosaukumu un viņu apstiprināja par Tērbatas universitātes mākslas muzeja direktoru. Kopā ar Malmbergu viņš zinātniski apstrādāja klasiskās senatnes muzeja materiālus, publicēja oriģinālo eksponātu apskatus. 1910. gadā viņš strādāja arī Berlīnes, Drēzdenes, Minhenes un Vīnes muzejos, bet nākamajā gadā apceļoja Itāliju un Grieķiju. Tērbatas universitātē Felsbergs lasīja klasiskās mākslas, mākslas mitoloģijas, grieķu un romiešu vēstures lekciju kursus.

Pirmā Pasaules kara laikā 1917. gada jūnijā, kad Tērbatā notika Latvijas 2. skolotāju kongress, Felsbergs kopā ar filosofu Jēkabu Osi (1860—1919) vadīja Augstskolas sekciju, kurā tika izstrādāta Latvijas Augstskolas programma. Pēc Rīgas krišanas Felsbergs līdz ar Tērbatas universitāti 1918. gada ziemā evakuējās uz Voroņežu, kur viņš bija mākslas vēstures un teorijas profesors un universitātes mākslas muzeja direktors. Viņš lasīja lekcijas arī konservatorijā, skolotāju institūtā un vadīja mākslas nodaļu guberņas muzejā. 1920. gadā viņš saņēma uzaicinājumu atgriezties Latvijā, bet tika apcietināts un vairāk nekā mēnesi kā ķīlnieks pavadīja Veļikije Luki cietumā.

Pēc atgriešanās dzimtenē 1920. gada augustā Felsbergs uzsāka darbu Latvijas Augstskolas Filoloģijas un filosofijas fakultātē un 3. septembrī ar Latvijas Ministru Kabineta lēmumu tika apstiprināts par Latvijas Augstskolas pagaidu rektoru. Ernesta Felsberga vadībā tika izstrādāts Universitātes satversmes projekts un 1922. gada 14. septembrī viņš tika apstiprināts par pirmo pilntiesīgo universitātes rektoru. Šajā laikā viņš iesaistījās politiskajā darbībā un no Demokrātiskā Centra partijas tika ievēlēts Saeimā. 1923. gadā Felsbergs piedalījās Parlamentāriešu konferencē Kopenhāgenā un Tautu Savienības intelektuālās kopdarbības nodaļas rīkotajā 3.starptautiskajā intelektuālās kopdarbības konferencē Parīzē. No 1924. gada 19. decembra līdz 1925. gada 4. martam Ernests Felsbergs pildīja Latvijas Izglītības ministra pienākumus.

Pēc ministra pilnvaru beigām Felsbergs lasīja lekcijas arī Mākslas akadēmijā, Latvijas universitātē labiekārtoja Mākslas kabinetu. 1926. gadā Felsbergs apceļoja Grieķiju un uzrakstīja vairākus darbus par antīko mākslu — “Ievads grieķu mākslas vēsturē” (1926), “Grieķu mākslas vēstures literatūra” (1926), “Akropole un Partenons” (1926). Savās lauku mājās Cēsu apriņķa “Pipariņos” viņš uzrakstīja grāmatu “Grieķu vāzu gleznas” (1927), par kuru 1928. gadā saņēma Kultūras fonda prēmiju. Felsbergs bija iecerējis uzrakstīt arī antīkās mākslas vēsturi, taču 1927. gada rudenī viņam diagnosticēja smadzeņu audzēju. Par spīti tam viņš turpināja strādāt līdz savai nāvei 1928. gada 31. augustā.

Meita — Lūcija Felsberga-Bērziņa, mazdēls Guntis Bērziņš, uzņēmējs un politiķis, Saeimas deputāts.

Avoti

Svarīgākās akadēmiskās uzstāšanās

Publikācijas

Raksti par Ernestu Felsbergu

Apbalvojumi

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Pauls Valdens
Latvijas Universitātes rektors
1922. gada 14. septembris - 1923. gada 1. jūlijs
Pēctecis:
Jānis Ruberts
Priekštecis:
Kārlis Straubergs
Latvijas Izglītības ministrs
1924. gada 19. decembris — 1925. gada 4. marts
Pēctecis:
Arvīds Kalniņš