Eiropas sapali, Eiropas sapalu ģints (Squalius) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) ģints, kas apvieno 52 mūsdienās dzīvojošas sugas. Tās sastopamas Eiropā un Rietumāzijā.[1]
Sistemātikas izmaiņas
Saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem sapalu ģintij (Leuciscus) veikta sistemātikas revīzija, un lielākā daļa Eiropā un dažas Rietumāzijā dzīvojošās sapalu sugas izdalītas jaunā Eiropas sapalu ģintī (Squalius). Izmaiņas sistemātikā nav viennozīmīgas, un pēdējos gados vairākām sugām to piederība vienai vai otrai ģintij ir vairākkārtīgi mainījusies.[2] Balstoties uz ģenētiskajiem atklājumiem, 2016. gadā tika izdalīta sapalu dzimta.[3] Pirms tam šī zivju grupa tika sistematizēta kā karpu dzimtas apakšdzimta.
Latvijā
Latvijā mājo viena Eiropas sapalu ģints suga — sapals (Squalius cephalus),[4] kas sastopama daudzās upēs un daļā caurtekošu ezeru. Jūras piekrastē var būt sastopams tikai upju grīvu tiešā tuvumā.[4]
Sistemātika
Eiropas sapalu ģints (Squalius)[1]
- Adanas sapals (Squalius adanaensis)
- Aizkaukāza sapals (Squalius turcicus)
- Akšehiras sapals (Squalius recurvirostris)
- Anatolijas sapals (Squalius aristotelis)
- Azerbaidžānas sapals (Squalius agdamicus)
- Bejšehiras sapals (Squalius anatolicus)
- Bergamas sapals (Squalius irideus)
- Biezlūpu sapals (Squalius cephaloides)
- Bosnijas sapals (Squalius tenellus)
- Cetinas sapals (Squalius illyricus)
- Divupes sapals (Squalius lepidus)
- Egejas sapals (Squalius fellowesii)
- Eiropas sapals (Squalius cii)
- Grieķijas sapals (Squalius keadicus)
- Horvātijas sapals (Squalius zrmanjae)
- Ibērijas sapals (Squalius alburnoides)
- Istras sapals (Squalius janae)
- Itālijas sapals (Squalius squalus)
- Kapadokijas sapals (Squalius cappadocicus)
- Katalonijas sapals (Squalius laietanus)
- Kubaņas sapals (Squalius aphipsi)
- Malagas sapals (Squalius malacitanus)
- Mezopotāmijas sapals (Squalius berak)
- Namaka sapals (Squalius namak)[5]
- Neretvas sapals (Squalius svallize)
- Orfeja sapals (Squalius orpheus)
|
- Pamvota sapals (Squalius pamvoticus)
- Peloponēsas sapals (Squalius peloponensis)
- Pireneju sapals (Squalius pyrenaicus)
- Portugāles sapals (Squalius aradensis)
- Prespas sapals (Squalius prespensis)
- Rietumbalkānu sapals (Squalius microlepis)
- Rodas sapals (Squalius ghigii)
- Sakarjas sapals (Squalius pursakensis)
- Sapals (Squalius cephalus)
- Seihanas sapals (Squalius seyhanensis)
- Sirdarjas sapals (Squalius squaliusculus)
- Sīrijas sapals (Squalius spurius)
- Skadaras sapals (Squalius platyceps)
- Spānijas sapals (Squalius carolitertii)
- Stimfālas sapals (Squalius moreoticus)
- Svītrainais sapals (Squalius kottelati)
- Šokolādes sapals (Squalius carinus)
- Tahtali sapals (Squalius kosswigi)
- Težu sapals (Squalius castellanus)
- Tirēnu sapals (Squalius lucumonis)
- Torgalas sapals (Squalius torgalensis)
- Turcijas sapals (Squalius orientalis)
- Umbrijas sapals (Squalius albus)
- Urmijas sapals (Squalius ulanus)
- Valensijas sapals (Squalius valentinus)
- Vardaras sapals (Squalius vardarensis)
|
Eiropas sapali Vikikrātuvē