Edgars Dunsdorfs
Edgars Dunsdorfs
Personīgā informācija
Dzimis 1904. gada 20. novembrī
Saldus, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 2002. gada 24. martā (97 gadi)
Melburna, Karogs: Austrālija Austrālija
Tautība latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne Vēsture
Alma mater Latvijas Universitāte
Sasniegumi, atklājumi Latvijas vēstures pētniecība
Apbalvojumi Triju Zvaigžņu ordenis

Edgars Dunsdorfs (1904—2002) bija latviešu vēsturnieks. Latvijas Universitātes (1943-1944), Baltijas Universitātes (1946-1948) un Melburnas Universitātes (1968) profesors. Viens no izcilākajiem latviešu vēsturniekiem, kas pētīja Latvijas tautsaimniecības un vispārējās vēstures problēmas novatoriskā tvērumā, ievadot uz skaitļiem dibinātas metodes.[1]

Dzīvesgājums

Dzimis 1904. gada 20. novembrī Saldū dzirnavnieka un privātskolotājas ģimenē.[2] Mācījās Saldus pilsētas skolā (1913-1914) un elementārskolā. Pirmā pasaules kara dēļ mācības pārtrauca. Strādāja Saldus notāra kantorī, no 1920. gada kooperatīvā "Neatkarība" par mācekli, kantoristu, grāmatvedi. 1925. gadā viņu iesauca Latvijas armijā, dienesta laikā iestājās Latvijas kultūras veicināšanas biedrības vakara vidusskolā, ko beidza 1929. gadā. Latvijas skautu centrālās organizācijas žurnāla "Ugunskurs" redaktors (1926-1936). Strādāja par kantoristu Latvijas Piensaimniecības centrālās savienības birojā (LPCSB) un līdztekus studēja Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē (1929-1933). Pētīja Latvijas tautsaimniecības vēsturi Zviedrijas arhīvos Stokholmā, iegūstot ekonomikas maģistra grādu (1933).

Turpināja strādāt par LPCSB vekseļu nodaļas vadītāju un kā privātdocents 1937. gadā sāka vadīt vēstures metodoloģijas kursu Latvijas Universitātes studentiem. Kopš 1937. gada līdztekus arī Latvijas vēstures institūta līdzstrādnieks, no 1942. gada Latvijas saimniecības pētīšanas institūta vicedirektors. 1938. gadā viņu ievēlēja par LU docentu, 1939. gadā par ārkārtas profesoru, 1943. gadā par profesoru saimniecības vēsturē. Aizstāvēja ekonomikas doktora (Dr. oec.) grādu 1944. gadā un bija Tautsaimniecības fakultātes dekāns.

Otrā pasaules kara beigās profesors Dunsdorfs devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur strādāja Greifsvaldes saimniecības pētīšanas institūtā Rīgenes salā. 1945. gadā darbojās Lībekas latviešu ģimnāzijā. No 1946. līdz 1948. gadam bija viens no Baltijas Universitātes rektoriem Hamburgā. 1948. gadā pārcēlās uz dzīvi Austrālijā, kur bija Melburnas Latviešu biedrības priekšnieks (1949-1950). 1956. gadā viņš ieguva tirdzniecības zinātņu maģistra grādu un 1957. gadā bija viesprofesors Kalifornijas Universitātē Bērkli ASV. No 1963. gada Edgars Dunsdorfs bija saimniecības vēstures nodaļas vadītājs Melburnas Universitātē, 1968. gadā viņu ievēlēja par Melburnas Universitātes profesoru, viņš pildīja arī universitātes Saimniecības vēstures nodaļas dekāna pienākumus. Kā Melburnas Universitātes zinātniskais līdzstrādnieks turpināja arī Latvijas vēstures pētīšanu un uzrakstīja trīs apjomīgus sējumus par laika periodu no 1500. līdz 1800. gadam. Šajā laikā viņš bija zinātnisko rakstu krājuma „Archīvs” redaktors (1960-1993).[3]

Miris 2002. gada 24. martā Melburnā. Viņa pelnu urna apglabāta Raiņa kapos Rīgā, kur uzstādīts tēlnieka Induļa Rankas veidots piemineklis.

Bibliogrāfija

Edgars Dunsdorfs bija 59 grāmatu autors, starp kurām pazīstamākās ir:

Apbalvojumi un pagodinājumi

Literatūra

Atsauces

  1. Biogrāfija www.lza.lv ar Jāņa Stradiņa citātu: Viņš bija pats kritiskākais vēsturnieks, apšaubīja itin kā vispārzināmas patiesības, vēstures dogmas, tomēr allaž vadoties no vēstures patiesības un nākotnē dibināta latviešu patriotisma...
  2. Latvju enciklopēdija. 1.sējums, 534.lpp.
  3. Biogrāfija LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta datubāzē