| Danuri | |
 Danuri datorattēls | |
| KA veids | Mēness orbitālais aparāts |
| Operators | KARI,  Korejas Republika |
| Izgatavotāji | KARI, Korejas Republika |
| Starts | 04.08.2022. 23:08:48 UTC |
| Starta vieta | Kanaverala SLC-40  ASV |
| Nesējraķete | Falcon 9 Block 5, ASV |
| Darbības ilgums | 1 gads (plānots) |
| NSSDC ID | 2022-094A |
| SCN | 53365 |
| Tīmekļa vietne | https://www.kari.re.kr/kor/sub03_07_01.do |
| Enerģija | saules baterijas, 760 W |
| Orbītas elementi | |
|---|---|
| Centr. ķermenis | Mēness |
| Slīpums | 90° |
| Aposelēnijs | 100 km |
| Periselēnijs | 100 km |
| Orbītā ieiešanas datums | 16.12.2022. (plānots) |
Danuri jeb Korea Pathfinder Lunar Orbiter (KPLO) ir Dienvidkorejas Mēness orbitālais aparāts. Projektu vada Korejas aerokosmisko pētījumu institūts (KARI). Zonde tika palaista 2022. gada 4. augustā. Mēness orbītā tā iegāja 16. decembrī.
Pārskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Korejas aerokosmisko pētījumu institūts kopā ar NASA 2014. gada jūlijā izstrādāja Mēness orbitālā aparāta priekšizpēti. Abas aģentūras 2016. gada decembrī parakstīja vienošanos, saskaņā ar kuru NASA sadarbotos ar vienu zinātnisko instrumentu, telesakariem, navigāciju un misijas izstrādi.
Korejas Mēness izpētes programma (KMIP) ir sadalīta divos posmos.[1] 1. posms ir orbitālā aparāta Korea Pathfinder Lunar Orbiter palaišana un darbība, kas būtu pirmā Dienvidkorejas Mēness zonde, kā mērķis ir attīstīt un uzlabot Dienvidkorejas tehnoloģiskās iespējas, kā arī kartēt dabas resursus no orbītas. KPLO misijas galvenie mērķi ir Mēness ģeoloģijas un kosmosa vides izpēte, Mēness resursu izpēte un nākotnes kosmosa tehnoloģiju testēšana, kas palīdzētu turpmākajās cilvēka darbībās uz Mēness un ārpus tās.
KMIP otrajā posmā tiktu izveidots Mēness orbitālais aparāts, Mēness nolaižamais aparāts un 20 kg mobilis, ko paredzēts palaist 2025. gadā ar Dienvidkorejas nesējraķeti KSLV-2 no Naro kosmosa centra.
Mērķi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]KPLO projekta galvenie mērķi ir uzlabot Dienvidkorejas tehnoloģiskās iespējas uz Zemes un kosmosā un "paaugstināt gan nacionālā zīmola vērtību, gan nacionālo lepnumu". Konkrētie tehnoloģiskie mērķi ir:[1]
- Mēness izpētes kritisko tehnoloģiju izstrāde;
- izveidojiet topogrāfisko karti, lai palīdzētu atlasīt turpmākās Mēness nolaišanās vietas un izpētītu Mēness resursus, piemēram, ūdens ledu, urānu, hēliju-3, silīciju un alumīniju.
- jaunu kosmosa tehnoloģiju izstrāde un pārbaude.
Zinātniskie instrumenti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]KPLO ir uzstādīti seši instrumenti ar kopēju masu aptuveni 40 kg:
- Lunar Terrain Imager (LUTI) — attēlveidošanas ierīce uzņem attēlus iespējamām nosēšanās vietām 2. posma Mēness izpētes misijai un īpašas Mēness virsmu mērķa vietas ar augstu telpisko izšķirtspēju (<5 m).
- Wide-Angle Polarimetric Camera (PolCam) — platleņķa polarimetriskā kamera ar vidēju telpisko izšķirtspēju iegūst visas Mēness virsmas polarimetriskos attēlus, izņemot polāros apgabalus, lai izpētītu detalizētas Mēness regolīta īpašības.
- KPLO Magnetometer (KMAG) — magnetometrs mēra Mēness vides magnētisko spēku (līdz ~100 km virs Mēness virsmas) ar īpaši jutīgiem magnētiskajiem sensoriem.
- KPLO Gamma Ray Spectrometer (KGRS) — gamma staru spektrometrs pēta Mēness resursu īpašības, tostarp retus elementus, minerālus utt., un kartēs elementu telpisko sadalījumu.
- Disruption Tolerant Network experiment payload (DTNPL) — traucējumnoturīga tīkla eksperimenta derīgā krava veic kosmosa sakaru eksperimentu, pamatojoties uz traucējumiem izturīga tīkla tehnoloģiju.
- ShadowCam — NASA kamera kartē atstarojumu pastāvīgi ēnotajos reģionos (PĒR), lai meklētu pierādījumus par sarmas vai ledus nogulsnēm. Instrumenta optiskā kamera ir veidota uz Lunar Reconnaissance Orbiter šaura leņķa kameras LROC pamata, taču tā ir 800 reižu jutīgāka, ļaujot tai iegūt augstas izšķirtspējas, augsta signāla trokšņa attēluzņemšanas attēlus Mēness pastāvīgi ēnotajos reģionos. ShadowCam katru mēnesi novēros PĒR, lai noteiktu sezonālās izmaiņas un izmērītu reljefu krāteru iekšpusē, tostarp akmeņu izplatību.
Lidojuma gaita
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Danuri tika palaists 2022. gada 4. augustā 23:08:48 UTC ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 no Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacijas starta laukuma SLC-40.
Tā kā KPLO izmantoja ballistisko Mēness pārejas trajektoriju, lai pārvietotos uz Mēness orbītu, kosmiskajam aparātam bija nepieciešamas aptuveni 135 dienas, lai sasniegtu Mēnesi. 2022. gada 16. decembrī tas iegāja Mēness orbītā. Pēc tam tas pakāpeniski veica orbītas korekcijas manevrus, lai samazinātu orbītas ekscentriskumu no eliptiskas uz apļveida, sasniedzot zemu Mēness orbītu.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Korean Pathfinder Lunar Orbiter (KPLO) Status Update Korea Aerospace Research Institute, 2017-10-10
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Korea’s first step toward lunar exploration KARI (angliski)
- KPLO eoPortal, European Space Agency (angliski)
- KPLO (Danuri) Gunter Dirk Krebs (angliski)
| ||||||||||