Bonna | |||
---|---|---|---|
Pilsēta | |||
Bonn | |||
![]() Bonnas vēsturiskais rātsnams | |||
| |||
Koordinātas: 50°44′N 7°06′E / 50.733°N 7.100°EKoordinātas: 50°44′N 7°06′E / 50.733°N 7.100°E | |||
Valsts |
![]() | ||
Federālā zeme | Ziemeļreina-Vestfālene | ||
Dibināta | 10.g p.m.ē. | ||
Platība | |||
• Pilsēta | 141,22 km2 | ||
Augstums | 60 m | ||
Iedzīvotāji (2022)[1] | |||
• Pilsēta | 336 465 | ||
• blīvums | 2 350,1/km² | ||
• aglomerācija | 11 793 829 | ||
Pasta indeksi | 53111 - 53229 | ||
Mājaslapa |
www | ||
![]() |
Bonna (vācu: Bonn) ir pilsēta Vācijas rietumos, Ziemeļreinas-Vestfālenes dienvidos, Reinas upes krastos ap 20 kilometru augšup no Ķelnes. No 1949. gada līdz 1990. gadam bija Vācijas Federatīvās Republikas galvaspilsēta.
Mobilo telefonu operatora T-Mobile, Vācijas pasta Deutsche Post un masu mediju kompānijas Deutsche Welle galvenās mītnes vieta. Bonnas Universitāte ir viena no lielākajām Vācijā. Pilsētā arī atrodas 18 ANO institūcijas.[2] Bonna ir izveidota par starptautisku un nacionālu sanāksmju vietu.
1770. gada 16. decembrī Bonnā ir dzimis vācu mūziķis Ludvigs van Bēthovens.
Pilsēta radās ap 10 gadu p. m. ē., kad romieši pie apdzīvotās vieta Bonnas (Bonna) uzcēla tiltu pār Reinu. Pēc Teitoburgas meža kaujas šeit tika radīta liela leģionāru nometne. No 1288. līdz 1803. gadam Bonna bija Ķelnes arhibīskapu rezidence. 1794. gadā franči sagrāba pilsētu un tā kļuva par Francijas daļu. 1815. gadā tā iekļāvās Prūsijā un bija tās sastāvā līdz 1945. gadam. 1949. gadā tā kļuva par Vācijas Federatīvās republikas pagaidu galvaspilsētu. 1990. gadā Vācijas Demokrātisko Republiku pievienoja VFR, un 1991. gada 20. jūnijā, pēc karstām debatēm, Bundestāgs nobalsoja par Vācijas galvaspilsētas pārcelšanu uz vēsturisko galvaspilsētu — Berlīni, tomēr vēl aizvien vairākas ministrijas faktiski atrodas Bonnā.
Bonnā dzimuši:
|