Šis raksts ir par komiksu tēlu. Par Zemes mākslīgo pavadoni skatīt rakstu Astérix (pavadonis).
Francijas pastmarka, Asterikss (1999)

Asterikss ir izdomāts galls, tēls Eiropas komiksu, animācijas filmu un mākslas filmu sērijā "Asterikss un Obelikss" (franču: Astérix et Obélix). Asterikss un viņa labākais draugs Obelikss, dzerot druīda Panoramiksa brīnumdziru, cīnās pret Cēzara vadīto romiešu karaspēku, kas uzbrucis Gallijā. Varoņi bieži ceļo uz dažādām valstīm un reģioniem: Eiropas (Britānija, Spānija, Itālija), un citiem (Ēģipte, Amerika, Indija).

33 komiksu grāmatas pārtulkotas vairāk nekā 100 valodās un dialektos. Asteriksa tēls ir populārs lielākajā daļā Eiropas valstu, kā arī Kanādā, Austrālijā, Jaunzēlandē, Indijā, Indonēzijā, Singapūrā, Kenijā, Dienvidāfrikas Republikā, Brazīlijā, Argentīnā, Urugvajā un Kolumbijā. Asteriksa popularitātes noslēpums ir tas, ka viņa tēls atbilst dažādu vecumu auditorijai un dažādām tautībām: vizuālie gegi uzjautrina bērnus, vecākiem paredzēti joki, kas balstīti uz vārdu spēlēm (piemēram, ar galveno varoņu vārdiem) un parodējot mūsdienas.

Asterikss ir ar nodomu izkropļots vārds "asterisks". Pirmais komikss par Asteriksu, kuru radīja franču mākslinieks Albērs Uderzo un rakstnieks Renē Gosīni, parādījās žurnālā Pilote 1959. gadā.[1] Šajā komiksā bija arī Asteriksa draugs Obelikss un suns Idefikss. 1961. gadā izdeva pirmo komiksu grāmata par Asteriksu — "Asterikss no Gallijas".

Komiksa autori nosaukumu izdomāja speciāli, lai tas sāktos ar burtu "A", lai tas vienmēr atrastos pirmajās komiksu katalogu rindās.

Francijā izveidots izklaides parks, kas nosaukts Asteriksa vārdā. Atrakcijas saistītas ar galla piedzīvojumiem.

Komiksi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārpus sērijas izdevumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filmas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Animācijas filmas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mākslas filmas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mākslas filmu sērijā Obeliksu atveido Žerārs Depardjē. Asteriksu pirmajās divās filmās atveidoja — Kristians Klavjē, trešajā — Klovis Korņaks, bet ceturtajā Eduards Bāers.

Interesanti fakti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. BDoubliées. «Pilote année 1959» (French).

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]