Aleksandrs VII Alexander VII | |
---|---|
![]() | |
Romas pāvests | |
Amatā 1655. gada 7. aprīlis — 1677. gada 23. maijs | |
Priekštecis | Inocents X |
Pēctecis | Klements IX |
| |
Dzimšanas dati |
1599. gada 13. februārī Sjēna, Toskānas Lielhercogiste ( ![]() |
Miršanas dati |
1667. gada 22. maijā Roma, Pāvesta Valsts ( ![]() |
Tautība | itālis |
Augstskola | Sjēnas Universitāte |
Pāvests Aleksandrs VII (latīņu: Alexander VII, dzimis kā Fābio Kidži (itāļu: Fabio Chigi) 1599. gada 13. februārī, miris 1667. gada 22. maijā) bija Romas pāvests no 1655. gada 7. aprīļa līdz savai nāvei 1667. gada 22. maijā.
Dzimis Sjēnā, bagātu baņķieru ģimenē. Pirms kļūšanas par pāvestu bija inkvizitors Maltā un pāvesta nuncijs Ķelnē. Ievēlēts par pāvestu ar Spānijas atbalstu, pretojoties Francijas ietekmei. Uzstājās pret jansenismu. Veica Romas pārbūves darbus, atbalstīdams Džovanni Lorenco Bernīni darbību. Aleksandra VII laikā tika veikta Svētā Pētera laukuma apbūve ar Bernīni projektētajām kolonādēm. Aleksandra VII darbības laikā Zviedrijas karaliene Kristīne pārgāja katolismā.
|